Krievijai ar pašreizējo virzības tempu būtu nepieciešami 89 gadi, lai iekarotu Ukrainu, - The Economist
Datums: 2025-07-10 Author: Кирило Загоруйко Kategorijas: KARŠ
Pat ar straujāku virzības tempu, kas novērots pēdējo 30 dienu laikā, okupantiem būtu nepieciešami 89 gadi, lai iekarotu visu Ukrainu. Krieviem būtu nepieciešami līdz 2029. gada februārim, lai iekarotu daļas no četriem reģioniem, kas atrodas Ukrainas kontrolē. Tā raksta The Economist.
"Taču Putins, šķiet, nav izmisis. Viņa bruņotie spēki ik mēnesi vervē par 10 000–15 000 karavīru vairāk nekā Ukraina, pievilinot krievus ar dāsnām parakstīšanas prēmijām un algām, nevis paļaujoties uz iesaukšanu, kas pašlaik izraisa nemierus Ukrainā," teikts rakstā.
Tiek atzīmēts, ka, lai izsekotu karu Ukrainā, The Economist žurnālisti izmanto datus no NASA programmas, kas sākotnēji tika izstrādāta mežu ugunsgrēku uzraudzībai.
Īpaši, pateicoties šiem datiem, var redzēt, ka intensīvas kaujas turpinās virs Dņepras upes Hersonas apgabalā.
"Tas lielā mērā ir saistīts ar Krievijas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem lauksaimniecības zemēm, nevis nopietniem mēģinājumiem virzīties uz priekšu. Tiek runāts par Krievijas gaisa uzbrukumu, taču tas vēl nav noticis," rakstā piebilsts.
Savukārt ziemeļos 50 000 vīru liela Krievijas armija uzbrūk Sumijai. The Economist dati liecina par artilērijas uguni un sprādzieniem pilsētas ziemeļu aizsardzības līnijās. Ukraina ir ievērojami vājāka karaspēka ziņā, taču amatpersonas apliecina, ka fronte turas.
"Ziemeļaustrumos Krievija virzās uz Borovaju un Seversku – taktiskajiem kontrolpunktiem ceļā uz Ukrainas pēdējiem nocietinājumiem Donbasā. Krievijas galvenie centieni ir koncentrēti tālāk uz dienvidiem. Pokrovska un Konstantinovka – divi svarīgi Ukrainas loģistikas centri – tiek pakļauti spēcīgiem Vladimira Putina armijas triecieniem. Austrumu frontes liktenis var būt atkarīgs no tā, vai viņi noturēs savas pozīcijas," uzsver publikācija.
Rakstā atgādināts, ka pagaidām nav oficiālu datu par abu pušu zaudējumiem, taču žurnāla “The Economist” ikdienas kara monitorings var sniegt aptuvenus datus.
“Uz 9. jūliju mūsu izsekotājs liecina, ka Krievijas upuri kopš kara sākuma ir no 900 000 līdz 1,3 miljoniem, tostarp aptuveni 190 000–350 000 bojāgājušo. Tas atjaunina aplēses no citiem avotiem, kas jūnija beigās liecināja, ka kopējais upuru skaits pārsniedz 1 miljonu. Mūsu dati liecina, ka vasaras ofensīvas laikā, kas sākās 1. maijā, varētu būt gājuši bojā aptuveni 31 000 krievu,” norāda publikācija.
Tomēr zināmo bojāgājušo un pazudušo katalogs no tīmekļa vietnes “UALosses” liecina, ka kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma ir gājuši bojā no 73 000 līdz 140 000 Ukrainas karavīru.
"Krievijas upuru skaita pieaugums ir militāru darbību rezultāts uz zemes. Mūsu satelītu dati liecina, ka pašreizējais Krievijas uzbrukuma temps ir viens no straujākajiem pēdējo divu gadu laikā (lai gan no ļoti zema līmeņa)," teikts rakstā.
