Nesenās nacionālās drošības brīdinājuma sēdē Džeks Salivans norādīja, ka, ja Kongress neiejaucas, līdz gada beigām tiks izsīkti resursi, kas paredzēti Ukrainai vairāk ieročiem un aprīkojumam, kā arī Amerikas militārās rezerves ieroču nodrošināšanai. Šie resursi, ko Kongress piešķīris Ukrainas nacionālajām drošības vajadzībām, ir efektīvi apturējuši Krievijas uzbrukumus Ukrainai un palīdzējuši Ukrainai panākt nozīmīgus militārus panākumus, tostarp atbrīvojot vairāk nekā 50% teritorijas, ko okupējusi Krievija.
Salivans uzsvēra, ka šīs palīdzības liktenis tagad ir Kongresa rokās. Tas ir atkarīgs no Kongresa, vai turpināt atbalstīt Ukrainu tās cīņā par brīvību vai "ignorēt mācības, ko mēs esam guvuši no vēstures, un ļaut Putinam uzvarēt".
Viņš arī atgādināja, ka Savienotajās Valstīs beidzas nauda un laiks. Salivans aicināja Kongresu apstiprināt Baidena pieprasījumu par finansējumu, kas stiprinātu ASV nacionālo drošību un palīdzētu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju.
"Ja nav finansējuma, lai nodrošinātu Ukrainu ar ieročiem, mēs vienkārši nevarēsim turpināt ieroču piegādi," piebilda viņš.
Turklāt Šalanda Janga, Amerikas Savienoto Valstu Budžeta un vadības biroja direktore, ir nosūtījusi steidzamu vēstuli Kongresam attiecībā uz nepieciešamību apstiprināt finansējumu Ukrainai. Līdz gada beigām 2023. gadā resursi Kijevai pilnībā izsīks.
Vērts atzīmēt, ka prezidents Džoe Baidens jau oktobrī 2023. gadā iesniedza Kongresam pieprasījumu par papildu finansējumu, kas pārsniedz 100 miljardus dolāru. Jo īpaši lielākā šī finansējuma daļa, 61,4 miljardi dolāru, tika piešķirta tieši Ukrainai. Līdzekļi tika arī izņemti Izraēlai.
Sākumā finansējumu centās apstiprināt tikai Izraēlai, bet Baidens to noraidīja. Tā kā vienošanos nevarēja panākt, ASV prezidents bija spiests parakstīt pagaidu budžetu, kas nenodrošināja palīdzību Ukrainai.
Sākot decembrī, republikāņu senators Džeimss Lankfords paziņoja, ka Kongress varētu apstiprināt palīdzības paketi Ukrainai un Izraēlai šī gada beigās.