Izvēlētā datuma 12. janvāris ir vēsturisks, jo tas atzīmē 1972. gada PSRS spīdzināšanas kampaņas gadadienu, kurā tika masveidīgi aizturēti Ukrainas disidenti, kas cīnījās par neatkarību. Starp aizturētajiem bija izcilas personības kā Vičeslavs Čornovils, Ivans Svitličnijs un Vasilij Stus, kuri saskārās ar ieslodzījumu un trimdi par savu pretsovjetisko darbību.
Šodien Krievija atkārto Padomju metodes, apspiežot nesaskaņu. Kopš Krievijas agresijas pret Ukrainu 2014. gadā, okupētajās teritorijās ir sācies īsts terors pret ukraiņiem un Krimas tataru iedzīvotājiem. Putina režīms un kolaboranti uz pagaidu okupētajām Ukrainas teritorijām izplatīja bailēs, aizturējot aktīvistus un cilvēktiesību aizstāvjus.
Pēc pilnīga iebrukuma sākuma 2022. gadā Krievija turpina vajāt ukraiņus okupētajās teritorijās, izdarot karš noziegumus un pārkāpjot cilvēktiesības. Kā ziņots, Krimas prezidenta pastāvīgā pārstāve Tamila Taševa, politisko ieslodzīto skaits pagaidu okupētajā pussalā pieaug. Stājoties spēkā līdz oktobrim 2023. gadā, okupējošais režīms nelegāli aizturēja vismaz 186 Ukrainas pilsoņus, no kuriem aptuveni 123 bija Krimas tatari.
Vienlaikus Krimas tatāru resursu centra ziņojumā teikts, ka Krievijas kolonijās līdz gada beigām ir 150 politiskie ieslodzītie no pagaidu okupētās Krimas. Kopš Krievijas pilnīga iebrukuma Ukrainā vismaz 78 Krimas politiskie ieslodzītie ir nosodīti, ar kopējo sodu pārsniedzot 915 gadus politiski motivētā vajāšanā Krimā.