Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina vizītei Francijā, Serbijā un Ungārijā būtu jāparāda, ka Pekinai ir daudz vairāk, ko piedāvāt ES, nekā atzīst ASV.
Ķīnas Tautas Republikas Ārlietu ministrija ziņoja, ka Ķīnas līdera piecu dienu brauciens uz Franciju, Serbiju un Ungāriju sāksies 5.maijā. Bloomberg norāda, ka, neskatoties uz daudzajām Eiropas Savienības veiktajām Pekinas rūpniecības politikas pārbaudēm un Vašingtonas brīdinājumiem, šīs valstis meklē Ķīnas investīcijas.
Francijas prezidents Emanuels Makrons cenšas padziļināt savas personīgās saites ar Sji un piesaistīt investīcijas elektrisko transportlīdzekļu akumulatoru sektorā, norāda žurnālisti. Viņam arī vajadzētu mudināt ĶTR līderi ietekmēt Putinu, lai viņš izbeigtu karu Ukrainā.
"Makrons piedāvā Sji iespēju vest sarunas ar vadošo ES valsti, kas ir pierādījusi, ka vēlas iet uz neatkarīgāku ceļu. Šis brauciens ir mēģinājums piesaistīt Eiropas daļas, kuras, pēc Sji domām, varētu būt uzņēmīgākas viņa nostājai," sacīja līdzstrādnieks. teica Singapūras Nacionālās universitātes politikas zinātnes profesors Čongs Džans.
Ķīnas Ārlietu ministrijas vadītājs Vans Ji sarunā ar Makrona diplomātisko padomnieku pauda cerību, ka Parīze spēs virzīt Eiropas Savienību uz pragmatisku politiku attiecībā uz Ķīnu.
"Manuprāt, šis ir mēģinājums pārliecināt eiropiešus, ka ir labāki varianti, ka ir iespējamas labākas attiecības. Domāju, ka ķīnieši piekritīs, ka viņu attiecības nav ideālas," sacīja Briseles skolas Ķīnas un Eiropas attiecību lektore. no vadības Si Frīmens.
Vizīte Serbijā notiek nedēļā, kad tiek atzīmēta 25. gadadiena kopš Ķīnas vēstniecības bombardēšanas Serbijas galvaspilsētā, un Ungārija ir viena no valstīm, kas iebilda pret ES plānu iekļaut melnajā sarakstā dažas Ķīnas firmas, kas piegādā Krievijas ieročos izmantotās tehnoloģijas.
"Sji apmeklē valstis, kurās ir vieglāk pārdot naidīgumu pret ASV vadīto globālās drošības arhitektūru. Piesaistot draudzīgo valstu atbalstu, Pekina var skaidri parādīt, ka Eiropa ir Ķīnas pusē, lai ko teiktu Brisele," saka Stradiņš. , Rīgas Universitātes Ķīnas studiju centra direktore Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova.