Krievijas iebrukums Ukrainā jau ir kļuvis par daudzu Krievijas iedzīvotāju ikdienas sastāvdaļu, nepakļaujoties cerībām, ka starptautisko sankciju spiediens un padziļinātā izolācija galu galā vērsīs viņus pret Vladimiru Putinu. Daudzi nevis protestē, bet pulcējas ap karogu, raksta Bloomberg.
"Kremlis izmanto lielāko Eiropas konfliktu kopš Otrā pasaules kara, lai reorganizētu Krieviju, apvienojot sīvu nacionālismu ar spēcīgu nostaļģiju pēc padomju laikiem un impēriskajām tradīcijām ar arvien lielāku domstarpību apkarošanu. Rezultātā Putins ir pakļauts nelielam iekšzemes spiedienam izbeigt kaujas, neskatoties uz milzīgajiem militārajiem zaudējumiem," raksta izdevums.
Tas ir krasā pretstatā pirmajiem mēnešiem pēc 2022. gada februāra iebrukuma, kad daudzi krievi reaģēja ar dusmām, depresiju un šoku, norāda socioloģe Anna Kuļešova no Sociālo prognozēšanas grupas.
“Kad no situācijas nav cienīgas izejas, nav iespējas aizbraukt, bet ir jāpelna un jāaudzina bērni, ir vieglāk pieņemt jauno realitāti, nekā tai bezgalīgi pretoties,” saka Kuļešova.
Kā raksta Blumbergs, karš ir caurstrāvojis visus Krievijas sabiedrības slāņus. Daudzās skolās bērni sūta dāvanas un vēstules frontes karavīriem, un viņiem ir jāapmeklē īpašas nodarbības, kurās viņiem tiek mācīta “pareizā” ideoloģija. TV un radio programmas ir piepildītas ar militārām tēmām, attēlojot Ukrainā karojošos kā nacistu iebrukumu “Lielajā Tēvijas karā” sakāvušās paaudzes pēctečus, ignorējot faktu, ka šoreiz agresors ir Krievija. Militārās vervēšanas kampaņas piedāvā ienesīgas prēmijas un algas tiem, kas “ir vīrietis” un pievienojas līguma karavīru rindām.