Lietuva ir gatava nosūtīt savus karavīrus mācībām Ukrainā, norāda Financial Times
Datums: 2024-05-08 Author: Michail Kovalenko Kategorijas: PASAULE
Lietuva paudusi gatavību nosūtīt savus bruņotos spēkus studijām Ukrainā, vēsta Financial Times, atsaucoties uz premjerministres Ingrīdas Šimonītes paziņojumu. Šis solis, tiek uzsvērts, tiek sperts kontekstā ar saspīlēto situāciju Austrumos.
Pēc premjera komentāra, Lietuvai jau ir parlamenta atļauja nosūtīt savus bruņotos spēkus mācībām Ukrainā. Šāds lēmums pieņemts jau agrāk, taču, neskatoties uz Lietuvas gatavību, Kijeva vēl nav vērsusies pēc palīdzības.
Ingrīda Šimonīte arī uzsvēra, ka Krievija uz šo Lietuvas soli, visticamāk, reaģēs kā uz provokāciju. Tomēr, neskatoties uz iespējamām negatīvajām sekām, viņa iebilst, ka Lietuva nevar pasīvi novērot situāciju.
Premjerministrs pauda bažas par pieaugošajiem Krievijas uzbrukumiem Ukrainas civilajai infrastruktūrai, piemēram, elektrostacijām, skolām un slimnīcām. Viņa uzsvēra, ka Krievija cenšas radīt jaunu bēgļu vilni no Ukrainas, iznīcinot valsts pamatpakalpojumus.
Turklāt Simonīte pauda šaubas par Krievijas praktisko kodolieroču izmantošanu, norādot uz radioaktīvā piesārņojuma iespējamību un vējiem, kas pūš no rietumiem uz austrumiem.
Bruņoto spēku nosūtīšana no Lietuvas uz Ukrainu kļūst par daļu no plašāka diskursa par Rietumvalstu iesaistes iespējamību situācijā Austrumos. Viedokļi par šo jautājumu dalās, taču, neskatoties uz to, ir svarīgi atzīmēt, ka svarīgākais faktors joprojām ir partnervalstu atbalsts un solidaritāte.
Pēc premjera komentāra, Lietuvai jau ir parlamenta atļauja nosūtīt savus bruņotos spēkus mācībām Ukrainā. Šāds lēmums pieņemts jau agrāk, taču, neskatoties uz Lietuvas gatavību, Kijeva vēl nav vērsusies pēc palīdzības.
Ingrīda Šimonīte arī uzsvēra, ka Krievija uz šo Lietuvas soli, visticamāk, reaģēs kā uz provokāciju. Tomēr, neskatoties uz iespējamām negatīvajām sekām, viņa iebilst, ka Lietuva nevar pasīvi novērot situāciju.
Premjerministrs pauda bažas par pieaugošajiem Krievijas uzbrukumiem Ukrainas civilajai infrastruktūrai, piemēram, elektrostacijām, skolām un slimnīcām. Viņa uzsvēra, ka Krievija cenšas radīt jaunu bēgļu vilni no Ukrainas, iznīcinot valsts pamatpakalpojumus.
Turklāt Simonīte pauda šaubas par Krievijas praktisko kodolieroču izmantošanu, norādot uz radioaktīvā piesārņojuma iespējamību un vējiem, kas pūš no rietumiem uz austrumiem.
Bruņoto spēku nosūtīšana no Lietuvas uz Ukrainu kļūst par daļu no plašāka diskursa par Rietumvalstu iesaistes iespējamību situācijā Austrumos. Viedokļi par šo jautājumu dalās, taču, neskatoties uz to, ir svarīgi atzīmēt, ka svarīgākais faktors joprojām ir partnervalstu atbalsts un solidaritāte.
