Odesā Melnās jūras drošības foruma laikā tika demonstrēts jaunākais jūras spēku drons Stalker.
Kā ziņo korespondents, paneļdiskusijas “Kaujas kuģis: Ukraina iznīcina Melnās jūras floti un maina spēles noteikumus” laikā tika apspriesta bezpilota kuģu izmantošanas efektivitāte jūrā. Šajā laikā zālē tika izstādīts jaunā Ukrainas kara flotes drona Stalker 5.0 paraugs.
Tā garums ir 5 metri, platums - vairāk nekā 1,2 metri. Pēc Dumskajas teiktā, speciālā korpusā aprīkotā nodalījumā tas var nogādāt ūdeni, pārtiku, militāro aprīkojumu un citas kravas uz salām vai piekrastes zonām, kur atrodas mūsu aizsardzības spēki.
Dronu var izmantot izlūkošanas un piekrastes patrulēšanas nolūkos jūras un upju pierobežas zonās. Piekabināts benzīna dzinējs ar 60 zirgu jaudu paātrina to līdz vairāk nekā 40 mezglu ātrumam (apmēram 75 km/h). Kreisēšanas ātrums 30 mezgli (55 km stundā). Drons ir aprīkots ar video sakaru un vadības sistēmu, kuras pamatā ir Starlink. Viena eksemplāra izmaksas ir aptuveni 60 tūkstoši eiro.
Pēc diskusijas dalībnieka, Ukrainas flotes pulkveža Mihaila Tretjaka teiktā, militāro progresu veicināja Krievijas Federācijas izraisītais karš, jo īpaši notikumi Melnajā jūrā. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, daudzas attiecīgas operācijas tagad tiek veiktas, izmantojot dronus.
"Jūras droni, iespējams, ir visdārgākie droni, bet cilvēka dzīvība ir visdārgākā... Mēs tagad tiešām esam uz bezpilota kara sliekšņa, kad droni cīnīsies savā starpā," uzsvēra Tretjaks.
Viņš piebilda, ka lielie virszemes kuģi joprojām ir aktuāli, bet nākotne ir saistīta ar "odu floti" - droniem. Šādu dronu “pulks” spēj iznīcināt jaudīgu un daudz dārgāku lielu kuģi. Vienlaikus militāristi atzina, ka katra drona misija, kas notiek jūrā, ir jauns izaicinājums, jo mācās arī ienaidnieks. Tostarp dronu neitralizēšana un kuģa-laivas sastāva slēpšana. "Katru reizi mums ir jāizgudro jauni plāni un maršruti..." sacīja Tretjaks.
Kā norāda atvaļinātais britu armijas pulkvedis Ričards Džastins Kemps, Ukrainas bruņotie spēki Melnajā jūrā guvuši lielus panākumus, taču jāpievērš uzmanība līdzsvaram starp lielajiem kuģiem (piemēram, lidmašīnu bāzes kuģiem), zemūdenēm un droniem.
"Viņi arī teica par tankiem, ka tie ir neefektīvi, bet Gazā Izraēlas armija parādīja pretējo..." viņš teica. Eksperts arī piebilda, ka kādreiz kaut ko līdzīgu izteikuši par kājnieku “novecošanos”, taču tagad visi redz, ka kaujas laukā daudz kas izšķiras, pateicoties tam.
Diskusijas laikā par situāciju jūrā runāja arī bijušais NATO sabiedroto spēku virspavēlnieks Eiropā (1997-2000) ģenerālis Veslijs Klārks.
"Ukrainai ir jāstrādā ar šiem zemūdens un virszemes bezpilota lidaparātiem, jo šie triecieni ir ļoti neaizsargāti pret Krievijas Federāciju... Bet ir nepieciešams arī gaisa atbalsts. Gaisa atbalsts šajā situācijā ir ļoti svarīgs, jo Krievijā ir liels skaits kaujinieki un zina, kā tos uzturēt, kā tos izmantot, tāpēc mums ir jāsaprot, ka tagad ir laiks veikt izmaiņas un palīdzēt un lemt par Ukrainas nākotni,” uzsvēra ģenerālis.