Miera samits: Lubinets runāja par negaidīto Krievijas Federācijai draudzīgo valstu priekšlikumu
Datums: 2024-06-17 Author: Кирило Загоруйко Kategorijas: PASAULE
Miera samita sesijā, kurā aiz slēgtām durvīm tika apspriests jautājums par nelikumīgi pārvietoto ukraiņu bērnu, karagūstekņu un civiliedzīvotāju atgriešanos, piedalījās 39 valstis.
Par to teletona laikā runāja Ukrainas Augstākās Radas cilvēktiesību komisārs Dmitrijs Lubinets. Pēc viņa teiktā, atklātās komunikācijas rezultāti "dod piesardzīgu optimismu jaunu pieeju attīstībai" ukraiņu atgriešanās no Krievijas cietumiem.
Viņš norādīja, ka tieši slēgtais diskusiju režīms ļāva ne tikai atklāti sazināties, bet arī daudzām valstīm paust iespējamos notikumus saistībā ar cilvēku atgriešanos.
"Starp citu, ir negaidīti, ka dažas valstis, kurām tradicionāli ir labas attiecības ar Krievijas Federāciju, pirmo reizi paziņoja, ka ir gatavas piedāvāt savus saziņas kanālus ar Krievijas pusi, es vēl nevaru nosaukt šīs valstis, bet es teiks atklāti, ka nebijām gaidījuši no tādām valstīm ar tādiem amatiem,” uzsvēra Lubinets.
Viņš piebilda, ka viņi pārrunāja ne tikai pieejas Ukrainas pilsoņu atgriešanai, bet arī turpmāku spiediena mehānisma izveidi uz Krievijas Federāciju. "Viens no publiskajiem rezultātiem, ko varam teikt, ir tas, ka daudzas valstis savos izteikumos ir tieši paudušas, ka Krievijas Federācijas rīcībā patiešām ir visas kara nozieguma - genocīda pazīmes," uzsvēra tiesībsargs.
Lubinets uzskata, ka pastāv konkrēti spiediena mehānismi, kam būtu jāpiespiež Krievijas Federācija pievienoties ieslodzīto apmaiņai un ukraiņu bērnu atgriešanai. Pirmkārt, diplomātiskais spiediens, bet arī svarīgi – ekonomiskais.
"Kad valstis pāriet no diplomātiskiem paziņojumiem uz reālu sankciju spiedienu uz Krievijas ekonomiku. Piemēram, diezgan iespējams, ka kādā no nākamajiem samitiem vai sanāksmēm var tikt ierosināts: vai nu Krievijas Federācija atgriežas pie ANO Statūtu īstenošanas un visa starptautisko humanitāro tiesību sistēma, vai lielākā daļa valstu pieņem lēmumu piemērot embargo Krievijas naftas un gāzes iegādei, cik ilgi Krievijas ekonomika, manuprāt, vēl nepaliks vai pat mēnešus,” viņš uzsvēra.
Lubinets rezumēja, ka miera samits Šveicē, kurā piedalījās 101 starptautiskā delegācija, Ukrainai bija milzīgs diplomātiskais izrāviens.
“Uzreiz gribu atbildēt tiem, kas saka, ka ne visi, kas ieradās uz samitu, tur nav nekādu problēmu, tās ir tehniskas detaļas, ne visas valstis pirms samita pieņēma lēmumu pievienoties komunikē. Pēc atgriešanās viņi to izskatīs mūsu līmenī. Mēs noteikti zinām, ka to skaits, kas pievienosies komunikē, pieaugs,” norādīja tiesībsargs.
