Kodolsapnis: Eiropa vēlas uzbūvēt 10 blokus 130 miljardu eiro vērtībā, taču ir nianses - Bloomberg
Datums: 2024-07-10 Author: Кирило Загоруйко Kategorijas: EKONOMIKA
1986. gadā notikušais sprādziens Černobiļas atomelektrostacijā palēnināja padomju laika kodolprojektu uzbrukumu Austrumeiropā, un komunistisko režīmu krišana tos samazināja līdz minimumam. Taču Austrumeiropa šobrīd pulcējas ap pēdējo desmitgažu lielāko jauno jaudu kustību. Taču jautājums ir, kurš par to maksās un kas kļūs par realitāti, raksta Bloomberg.
No Čehijas līdz Rumānijai valstis izstrādā plānus, ko daži dēvē par "gadsimta lielāko projektu", tās vēlas uzbūvēt vismaz duci jaunu kodolbloku, kuru izmaksas ir gandrīz 130 miljardi eiro (139 miljardi ASV dolāru). uz jaunākajām Bloomberg apkopotajām prognozēm var nopelnīt desmit gadu laikā,” teikts rakstā.
Tiek atzīmēts, ka bijušās komunistiskās valstis lielā mērā pārņēma esošās spējas no 1970. un 1980. gadiem. Tomēr tie darbosies noteiktu laiku. Valdības tagad izmanto politisko atbalstu jaunām jaudām pēc tam, kad valstis bija spiestas atteikties no lētākas Krievijas gāzes.
Amatpersonas norāda, ka problēma ir tā, ka valstīm trūkst inženierzinātņu un tām ir grūti finansēt savu ambīciju apjomu. Neviens privātais investors neuzņemsies viens pats risks izveidot jaunu vienību, tāpēc valdībām ir jāiejaucas. ES subsīdijas būs svarīgas, taču par šo naudu būs arī konkurence: “Finansējums, protams, ir vissvarīgākais jautājums,” uzsvēra Kodolenerģijas aģentūras ekonomists Jans Horsts Keplers.
Tikmēr Rietumeiropā aina ir pretrunīga. Piemēram, Beļģija un Spānija plāno pakāpeniski atteikties no kodolenerģijas. Citi ir nesatricināmi. Austrija 1978. gada referendumā atteicās no kodolenerģijas. Vācijā valdība nolēma izstāties pēc Fukušimas katastrofas Japānā 2011. gadā.
Beļģija, Francija, Somija un Zviedrija vairāk nekā 100 miljoniem iedzīvotāju turpina saražot vismaz trešdaļu no savām vajadzībām nepieciešamās elektroenerģijas no reaktoriem. ES jaunākais reaktors Olkiluoto 3 Somijā sāka ražot elektroenerģiju pagājušajā gadā. Šovasar Francija sāks ražot elektroenerģiju no ilgstoši aizkavētā Flamanville-3 EPR reaktora.
