No Krievijas robežposteņa palikušas tikai drupas, klaiņojoši suņi un pamestas muitas deklarācijas. Krievi steidzīgi aizbēga no tās Ukrainas karaspēka spiediena ietekmē, kas virzījās uz priekšu.
Kā raksta The New York Times, Ukrainas bruņutehnika viegli izlauzās cauri robežai, aizsedzot kājnieku plūsmu. Turpinās lielākais ārvalstu iebrukums Krievijā kopš Otrā pasaules kara.
Ukrainai ir daudz risku
Kontrolpunktā kāds ukraiņu karavīrs, kurš stāvēja ceļa malā, pamāja spēkiem garāmejot. Taču pirms dažām dienām Krievijas ģenerālštāba priekšnieks sacīja, ka uzbrukums ir atvairīts. Gar robežu ir izkaisītas zaudētas kaujas paliekas: krievu paliekas, ložu čaulas un izmestas bruņuvestes.
Pāreja uz Krievijas zemi bija svarīgs brīdis Ukrainai tās karā ar Krieviju. Pirmajā kara mēnesī Ukraina patiešām atriebās ar helikopteru uzbrukumiem pāri robežai un regulāri ar droniem bombardēja Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcas un lidlaukus. Divi mazāki iepriekšējie krievu emigrantu grupu iebrukumi Krievijā, ko atbalstīja Ukrainas armija, beidzās ar strauju atkāpšanos.
Taču līdz pagājušajai nedēļai Ukrainas karaspēks nebija iebrucis Krievijā. Ukrainas bruņotie spēki viegli pārgrieza vāji aizsargāto robežu, virzoties desmitiem kilometru uz Krieviju un mainot kara vēsturi pēc tumšā gada. Divi desmiti apmetņu tika ieņemti.
"Es priecājos braukt ar tanku uz Krieviju, un tas ir labāk, nekā viņi brauc ar tankiem uz mūsu valsti," sacīja viens Ukrainas karavīrs.
Ne viss aprīkojums izdzīvoja. Žurnālisti redzēja, kā bojāti MaxxPros uz Ukrainu velk plakanvirsmas. Abās pusēs vairākas mājas iznīcināja Krievijas aviācijas bumbas, kas liecina par brutāliem gaisa uzbrukumiem. Tur, kur ceļš veda caur augstu, klaju klajumu, no visām pusēm cēlās dūmu mutuļi.
"Ukrainai ir daudz risku. Ofensīva ir paredzēta, lai piespiestu Krieviju novirzīt karaspēku no sīvajām kaujām Donbasa austrumos, kas vēl nav notikušas, un iegūt sviras miera sarunās, lai gan tās nav plānotas. Jautājums ir Tas, vai Ukraina spēs noturēt Krievijas zemi pietiekami ilgi, lai sasniegtu šos stratēģiskos mērķus, paliek atklāts,” raksta izdevums.
Pagriezieties karā
Vladimirs Putins solīja, ka uzbrukums nemainās viņa nostāju sarunās. Krievijas spēki turpināja uzbrukt Ukrainas spēkiem austrumos, pat tad, kad krievi cīnījās pret uzbrukumu Kurskas apgabalam. Taču Ukrainas bruņu kolonnas, kas virzās uz Krieviju, ir ievērojams pavērsiens karā.
Ukrainas karaspēks otrdien pārkāpa robežu negaidītā uzbrukumā, kas sākās ar mīnu likvidēšanu maršrutos. Viņiem sekoja bruņutehnika, kas izlauzās cauri jauno iesaucamo un robežsargu plānajai aizsardzībai.
Uzbrukums Sudžas robežas priekšpostenim atstāja briesmīgu drupu ainu tikai dažus simtus kilometru uz dienvidiem no Maskavas. Ukrainas bruņotie spēki iegāja vairākus desmitus kilometru Krievijas teritorijā.
Pirmdien aptuveni desmiti ukraiņu karavīru, kas valkāja ķirurģiskas maskas, zvērēja, izvedot mirušos krievu karavīrus un ieslodzot tos līķu maisos. Priekšpostenis acīmredzami nebija gatavs tanku un artilērijas uzbrukumam.
Ukraina gatavojās slepeni. Vasaras biezā lapotne ozolu un kļavu mežos slēpa smago tehniku. Fiktīvie vingrinājumi slēpa karaspēka kustību. Karavīri izklīda un nakšņoja pamestās mājās.
Tikai pēdējā brīdī, pēc Ukrainas brigādes komandiera vietnieka teiktā, par ofensīvu tika informēti pat vecākie virsnieki. Komandieris, kurš jautāja viņa vārdu un pakāpi, pulkvežleitnants Artems, sacīja, ka sasaucis savus pakļautos virsniekus uz sanāksmi meža malā, lai paziņotu par ofensīvu. Tas bija trīs dienas pirms operācijas. Ierindas karavīri to uzzināja tikai dienu iepriekš.
"Ideja, ka mēs patiešām ieiesim Krievijas teritorijā, šķita neticama," sacīja pulkvedis.
Pēc viņa teiktā, bija ļoti strikts ierobežojums tam, kurš zināja par uzbrukuma plānu. Tomēr, kad darbinieki izplatīja ziņas, armija paļāvās uz savu karavīru rīcības brīvību. Virsnieki neņēma karavīru telefonus, cerot, ka viņi paturēs noslēpumu.
Stratēģija bija ātri izlauzties cauri robežas aizsardzībai un manevrēt uz ceļiem, bloķējot Krievijas pretuzbrukumus un izmantojot pauguraino reljefu šajā Krievijas daļā, kuru caurauž purvi un ezeri, kas ierobežo krievu pārvietošanās iespējas. ceļiem.
"Tas ir trieciens Krievijas autoritātei, kas sevi parāda kā uzvarošu impēriju, taču mēs esam izveidojuši buferzonu šīs valsts iekšienē," sacīja pulkvežleitnants.
Uzbrukuma slepenība bija vissvarīgākā
Pērn pēc tam, kad valdība vairākus mēnešus runāja par pretuzbrukumu Ukrainas dienvidos, kas galu galā izgāzās. Pētniecības institūts, kas saistīts ar Aizsardzības departamentu, pētīja veiksmīgu militāro jomu