Melnajā jūrā zivju populācija atjaunojas pēc Kahovskas hidroelektrostacijas sprādziena

Datums: 2024-08-29 Author: Nazar Litvin Kategorijas: REĢIONI
news-banner
Lielais zivju skaits, kas tagad novērojams Melnajā jūrā pie Odesas, var liecināt, ka pēc terorakta Kahovskajas hidroelektrostacijas dambim populācija ir atkopusies un ievērojami palielinājusies. Tā paziņojis sabiedriskās organizācijas "Zaļā lapa" vadītājs ekologs Vladislavs Balinskis, kurš jau daudzus gadus novēro Odesas līci.

"Es nekad neesmu redzējis tik lielu kefales skaitu visā savu novērojumu vēsturē, jo kefale Melnajā jūrā sastāv no vismaz sešām zivju sugām," sacīja Balinskis .

Viņš savā video rādīja Singula aborigēnu ganāmpulku, kā arī valsts vanagu un pelengu.

"Tajā pašā laikā liela kefale uzvedas uzmanīgi un neļauj nevienam tai tuvoties no augšas - jums ir jānirt un jāatrodas vienā "apvārsnī" ar to vai jāguļ dibenā," saka ekologs.

Pēc viņa teiktā, mednieki izmanto manekenu kefali un dažreiz stundām ilgi gaida zivis, aizturot elpu apakšā.

“Ļoti interesants un sarežģīts objekts sporta zemūdens makšķerēšanai. Bieži vien, pat nāvīgi ievainots, zivs atraujas un ātri aizbēg.

Viņš arī atzīmē, ka Melnās jūras kefale jeb sarkanā kefale ir dibenā mītoša zivs ar interesantu uzvedību. Viņa pastāvīgi rok ar savām antenām augsnē, paceļot duļķainības mākoņus. Šogad uzmanību pievērš arī industriālo sultānu skaits. Tiek novērota stavrida, Odesas gobijs, kas ir kopvārds aptuveni desmit grunts teritoriālo zivju sugām.

"Arī gobiji Odesas līcī ātri atjauno savas populācijas pēc Kahovkas dambja sprādziena izraisītā ekocīda," norāda ekologs.

Vienlaikus viņš brīdina, ka atsevišķos ūdens organismos konstatētas ļoti augstas smago metālu jonu, pesticīdu un citu toksisku vielu koncentrācijas.

“Tas norāda uz Kahovkas sabotāžas ilgtermiņa sekām... Arī visa notekūdeņu izplūde pēdējā laikā ir ļoti sarežģījusi neaizsargātā Odesas līča ekoloģisko situāciju. Tāpēc es ieteiktu pagaidām atturēties no ēšanas vismaz vietējās mīdijas un rapana,” stāsta speciālists.

Kā pierādījumu nelabvēlīgajai vides situācijai Odesas līcī viņš uzrādīja pelēko ķiparu (jūras peli), kuru atrada mirušu. Šī zivs ir iekļauta Ukrainas Sarkanajā grāmatā.

“Pastāvīgi ugunsgrēki kara un liela mēroga sasilšanas rezultātā maina visa Melnās jūras ziemeļu reģiona ainavu. Lielākā daļa Odesas reģiona parasti nonāk pustuksneša klimatiskajos apstākļos. Jūra ievērojami mīkstina Odesas mikroklimatu tirāža,” piebilda Balinskis.

Ekoloģiskā situācija Melnajā jūrā sakarā ar teroraktu Kahovskajas hidroelektrostacijā

2023. gada 6. jūnija naktī krievu iebrucēji uzspridzināja Kahovskas hidroelektrostacijas dambi, kas izraisīja vērienīgu cilvēku izraisītu katastrofu. Mākslīgie plūdi applūdināja desmitiem apmetņu Dņepras labajā un kreisajā krastā, un ūdens noplēsa tūkstošiem tonnu augsnes kopā ar visu dzīvo radību, augiem un tamlīdzīgi. Tas viss nonāca Melnajā jūrā, kur tika fiksēts ūdens piesārņojums un liela mēroga nāves procesi.

2024. gada jūlijā biologs Vladislavs Balinskis sacīja, ka viņš novēro noteiktu jūras iedzīvotāju populāciju atjaunošanos, jo īpaši Melnās jūras krastā, anšovus un kefales.
image

Leave Your Comments