Valdība skaidroja, vai Ukraina 2025.gadā meklēs uzaicinājumu NATO
Datums: 2024-09-02 Author: Michail Kovalenko Kategorijas: POLITIKA
To sacīja premjerministra vietniece Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas jautājumos Olga Stefanišina.
"Mēs to darīsim agrāk (pirms samita - red.), jo 1.oktobrī amatā stājas jaunais NATO ģenerālsekretārs, kura pirmā vizīte Ukrainā noteikti būs veltīta politiskam lēmumam," viņa sacīja.
Stefanišina vērsa uzmanību uz to, ka pēc valsts uzaicināšanas NATO tiek ratificēti iestāšanās protokoli. Tam jābūt 32 katras valsts parlamenta, valdības vai prezidenta lēmumiem. “Un mēs redzējām šo procesu Zviedrijai, Somija to piedzīvoja uzreiz, tas ir tāds somu brīnums, bet Zviedrijai ceļā uz šo ratifikāciju bija jāīsteno vairāki ļoti smagi lēmumi, un ne tikai šis. attiecīgās izmaiņas likumdošanā,” skaidroja Ministru prezidenta biedrs.
Viņasprāt, uzaicinājums ir nopietns nodoms runāt par nākotni. "Un, protams, mēs šo jautājumu neizņemam no dienaskārtības, un, kā saka prezidents, tas būs darba kārtībā tik ilgi, cik nepieciešams lēmuma pieņemšanai," viņa sacīja.
Taču uzaicinājums ir arī lēmums, ko var pieņemt jebkurā laikā, neatkarīgi no samita, piebilda Stefanišina.
“Jautājums par Ukrainas dalību NATO netiks izņemts no dienaskārtības, jo sabiedrotie paši ir noteikuši, ka šis ceļš ir neatgriezenisks, un jautājums par Ukrainas eiroatlantiskajiem centieniem vienmēr ir bijis dienaskārtībā visās sanāksmēs un visos līmeņos. kolēģi no ASV, un no Ukrainas puses tas nemainīsies, es uzskatu, ka jautājums par Ukrainas uzaicināšanu NATO pats par sevi ir Krievijas agresijas atturēšanas elements,” sacīja vicepremjers.
Atgādināsim, ka iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO par valstij vienlīdz svarīgu uzskata divas trešdaļas ukraiņu (64%). Tajā pašā laikā 7% deva priekšroku Ukrainas integrācijai Eiropā, bet 12% norādīja, ka dalība NATO tagad ir svarīgāka. Ukraina vēl nav saņēmusi uzaicinājumu uz NATO.
"Mēs to darīsim agrāk (pirms samita - red.), jo 1.oktobrī amatā stājas jaunais NATO ģenerālsekretārs, kura pirmā vizīte Ukrainā noteikti būs veltīta politiskam lēmumam," viņa sacīja.
Stefanišina vērsa uzmanību uz to, ka pēc valsts uzaicināšanas NATO tiek ratificēti iestāšanās protokoli. Tam jābūt 32 katras valsts parlamenta, valdības vai prezidenta lēmumiem. “Un mēs redzējām šo procesu Zviedrijai, Somija to piedzīvoja uzreiz, tas ir tāds somu brīnums, bet Zviedrijai ceļā uz šo ratifikāciju bija jāīsteno vairāki ļoti smagi lēmumi, un ne tikai šis. attiecīgās izmaiņas likumdošanā,” skaidroja Ministru prezidenta biedrs.
Viņasprāt, uzaicinājums ir nopietns nodoms runāt par nākotni. "Un, protams, mēs šo jautājumu neizņemam no dienaskārtības, un, kā saka prezidents, tas būs darba kārtībā tik ilgi, cik nepieciešams lēmuma pieņemšanai," viņa sacīja.
Taču uzaicinājums ir arī lēmums, ko var pieņemt jebkurā laikā, neatkarīgi no samita, piebilda Stefanišina.
“Jautājums par Ukrainas dalību NATO netiks izņemts no dienaskārtības, jo sabiedrotie paši ir noteikuši, ka šis ceļš ir neatgriezenisks, un jautājums par Ukrainas eiroatlantiskajiem centieniem vienmēr ir bijis dienaskārtībā visās sanāksmēs un visos līmeņos. kolēģi no ASV, un no Ukrainas puses tas nemainīsies, es uzskatu, ka jautājums par Ukrainas uzaicināšanu NATO pats par sevi ir Krievijas agresijas atturēšanas elements,” sacīja vicepremjers.
Atgādināsim, ka iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO par valstij vienlīdz svarīgu uzskata divas trešdaļas ukraiņu (64%). Tajā pašā laikā 7% deva priekšroku Ukrainas integrācijai Eiropā, bet 12% norādīja, ka dalība NATO tagad ir svarīgāka. Ukraina vēl nav saņēmusi uzaicinājumu uz NATO.
