Latvijā mainās attieksme pret ukraiņu bēgļiem: pētījumi
Datums: 2024-09-06 Author: Nazar Litvin Kategorijas: PASAULE
To atklāj jauns pētījums par situāciju ar ukraiņiem Latvijā.
Kā ukraiņi integrējās Latvijā
Analītiskais centrs Providus prezentēja jaunu pētījumu "Ukraiņu bēgļi Latvijā: Latvijas sabiedrības dati, pieredze un attieksme". Eksperti aptaujāja 457 cilvēkus, lai novērtētu, kā ukraiņi integrējās vietējā dzīvē.
Ukraiņu bēgļu skaits Latvijā nav precīzi zināms, jo oficiālie dati atšķiras.
“Ir tādi, kas šeit ir reģistrēti – ar katru mēnesi to kļūst arvien vairāk, bet pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kas analizē dažādus reģistru datus. Latvijā dzīvo 27 tūkstoši ukraiņu,” stāsta Providus pētniece Dace Meilia.
Ievērojama daļa darbspējīgo bēgļu atrada darbu Latvijā (47%), 1010 Ukrainas pilsoņi reģistrēti kā pašnodarbinātās personas. Savukārt gandrīz 40% no nodarbinātajiem strādā ļoti vienkāršās profesijās (apkopējas, virtuves darbinieki, palīgi). Lai gan 30% aptaujāto ir augstākā izglītība, tikpat daudz ir vidējā vai profesionālā izglītība. Atbilstoši savai kvalifikācijai darbu (medicīnā, farmakoloģijā, izglītībā) ieguva tikai 1% aptaujāto. Lielākais šķērslis laba darba atrašanai ir nepieciešamība zināt latviešu valodu.
Viena no nopietnajām problēmām, ko pētījums atklāja, ir lielais bērnu skaits ārpus vietējās izglītības sistēmas.
"Apmēram 1800 bērnu nemācās skolās, bet tas ir ļoti liels skaits, kā liecina statistikas birojs, 30% bērnu nav skolās," atzīmēja Dace Meilia.
Aptaujas dalībnieki norādīja, ka skolās skolotāji nereti pieturas pie ierastā mācību satura un nesniedz papildu valodas atbalstu, kas būtiski ierobežo bērnu iespējas apgūt mācību priekšmetus un komunicēt ar vienaudžiem.
Kā Latvijas sabiedrība uztver ukraiņu bēgļus?
Latvijas sabiedrības attieksme pret ukraiņu bēgļiem lielākoties saglabājas pozitīva un draudzīga. Tomēr pēdējā laikā atbalsta līmenis samazinās.
"Mūsu pētījumi liecina, ka martā lielākā daļa sabiedrības (60%) atbalstīja jaunu bēgļu ieceļošanu un iekļaušanos kādās sociāli ekonomiskajās sfērās, un par palīdzību tā būtu jāturpina maksāt Latvijas valstij," sacīja pētnieks.
Pēc pētnieku domām, atbalsta līmenis ukraiņiem Latvijas sabiedrībā pēdējā laikā ir samazinājies līdz aptuveni 48%. Aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā tūkstotis Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 75 gadiem 2024. gada aprīlī, parādīja, kā Latvijas sabiedrība uztver jaunu bēgļu no Ukrainas uzņemšanu Latvijā:
- atbalsts – 59%;
- neatbalsta – 29%;
- neizlēmuši – 12%.
Anketā par iemesliem tika jautāts tiem respondentiem, kuri neatbalsta ukraiņu bēgļu uzturēšanos un darbu Latvijā vai izvēlējās atbildi “grūti pateikt”.
Vairumā gadījumu tika minēti argumenti, kas saistīti ar finansēm un ekonomiku. Trešā daļa (30%) baidās, ka ukraiņi ieņems darbu, pieaugs bezdarbs vai samazināsies algas. Vairāki aptaujātie uzskata, ka ukraiņi ieņems vietas labākajās skolās un labākajos Latvijas iedzīvotājiem pieejamajos mājokļos. Katrs piektais no tiem, kas ir pret ukraiņu uzņemšanu, izjūt netaisnības sajūtu ukraiņiem sniegtā valsts vai pašvaldības atbalsta dēļ.
Kopumā 20% aptaujāto norādīja, ka atbalsta apjoms ir jāpalielina, savukārt 36% aptaujāto uzskatīja, ka palīdzība jāatstāj tādā pašā līmenī.
Kā ukraiņi integrējās Latvijā
Analītiskais centrs Providus prezentēja jaunu pētījumu "Ukraiņu bēgļi Latvijā: Latvijas sabiedrības dati, pieredze un attieksme". Eksperti aptaujāja 457 cilvēkus, lai novērtētu, kā ukraiņi integrējās vietējā dzīvē.
Ukraiņu bēgļu skaits Latvijā nav precīzi zināms, jo oficiālie dati atšķiras.
“Ir tādi, kas šeit ir reģistrēti – ar katru mēnesi to kļūst arvien vairāk, bet pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kas analizē dažādus reģistru datus. Latvijā dzīvo 27 tūkstoši ukraiņu,” stāsta Providus pētniece Dace Meilia.
Ievērojama daļa darbspējīgo bēgļu atrada darbu Latvijā (47%), 1010 Ukrainas pilsoņi reģistrēti kā pašnodarbinātās personas. Savukārt gandrīz 40% no nodarbinātajiem strādā ļoti vienkāršās profesijās (apkopējas, virtuves darbinieki, palīgi). Lai gan 30% aptaujāto ir augstākā izglītība, tikpat daudz ir vidējā vai profesionālā izglītība. Atbilstoši savai kvalifikācijai darbu (medicīnā, farmakoloģijā, izglītībā) ieguva tikai 1% aptaujāto. Lielākais šķērslis laba darba atrašanai ir nepieciešamība zināt latviešu valodu.
Viena no nopietnajām problēmām, ko pētījums atklāja, ir lielais bērnu skaits ārpus vietējās izglītības sistēmas.
"Apmēram 1800 bērnu nemācās skolās, bet tas ir ļoti liels skaits, kā liecina statistikas birojs, 30% bērnu nav skolās," atzīmēja Dace Meilia.
Aptaujas dalībnieki norādīja, ka skolās skolotāji nereti pieturas pie ierastā mācību satura un nesniedz papildu valodas atbalstu, kas būtiski ierobežo bērnu iespējas apgūt mācību priekšmetus un komunicēt ar vienaudžiem.
Kā Latvijas sabiedrība uztver ukraiņu bēgļus?
Latvijas sabiedrības attieksme pret ukraiņu bēgļiem lielākoties saglabājas pozitīva un draudzīga. Tomēr pēdējā laikā atbalsta līmenis samazinās.
"Mūsu pētījumi liecina, ka martā lielākā daļa sabiedrības (60%) atbalstīja jaunu bēgļu ieceļošanu un iekļaušanos kādās sociāli ekonomiskajās sfērās, un par palīdzību tā būtu jāturpina maksāt Latvijas valstij," sacīja pētnieks.
Pēc pētnieku domām, atbalsta līmenis ukraiņiem Latvijas sabiedrībā pēdējā laikā ir samazinājies līdz aptuveni 48%. Aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā tūkstotis Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 75 gadiem 2024. gada aprīlī, parādīja, kā Latvijas sabiedrība uztver jaunu bēgļu no Ukrainas uzņemšanu Latvijā:
- atbalsts – 59%;
- neatbalsta – 29%;
- neizlēmuši – 12%.
Anketā par iemesliem tika jautāts tiem respondentiem, kuri neatbalsta ukraiņu bēgļu uzturēšanos un darbu Latvijā vai izvēlējās atbildi “grūti pateikt”.
Vairumā gadījumu tika minēti argumenti, kas saistīti ar finansēm un ekonomiku. Trešā daļa (30%) baidās, ka ukraiņi ieņems darbu, pieaugs bezdarbs vai samazināsies algas. Vairāki aptaujātie uzskata, ka ukraiņi ieņems vietas labākajās skolās un labākajos Latvijas iedzīvotājiem pieejamajos mājokļos. Katrs piektais no tiem, kas ir pret ukraiņu uzņemšanu, izjūt netaisnības sajūtu ukraiņiem sniegtā valsts vai pašvaldības atbalsta dēļ.
Kopumā 20% aptaujāto norādīja, ka atbalsta apjoms ir jāpalielina, savukārt 36% aptaujāto uzskatīja, ka palīdzība jāatstāj tādā pašā līmenī.
