Ukrainas uzņēmumi darbaspēka trūkuma dēļ pieņem darbā sievietes un pusaudžus

Datums: 2024-09-12 Author: Alexei Fomin Kategorijas: EKONOMIKA
news-banner
Analītiķi norāda, ka miljoniem cilvēku, galvenokārt sievietēm un bērniem, bēgot no kara uz ārzemēm un desmitiem tūkstošu vīriešu, kas iesaukti armijā, darba krīze var apdraudēt ekonomikas izaugsmi un pēckara atveseļošanos.

Kopš Krievijas iebrukuma 2022. gada februārī Ukraina ir zaudējusi vairāk nekā ceturto daļu sava darbaspēka, liecina Ukrainas Nacionālās bankas dati, liecina Reuters publikācija.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas veikto aptauju, kurā piedalījās vairāk nekā 3000 uzņēmumu, gandrīz 60% uzņēmumu norādīja, ka viņu galvenā problēma ir kvalificētu darbinieku atrašana.

"Situācija ir patiešām kritiska," sacīja Tatjana Petruka, metalurģijas uzņēmuma Metinvest, kas ir viens no lielākajiem Ukrainas darba devējiem ar aptuveni 45 000 darbinieku, ilgtspējīgas attīstības direktore. Uzņēmumā ir aptuveni 4000 vakanču.

Reuters runāja ar deviņu Ukrainas uzņēmumu pārstāvjiem, sākot no lielām rūpniecības firmām līdz mazumtirdzniecības grupām un maziem privātuzņēmējiem. Viņi visi teica, ka darbinieku trūkums un pieaugošā prasmju neatbilstība ir lielas problēmas.

Uzņēmumi paziņoja, ka maina veidus, kā viņi pieņem darbā un veic uzņēmējdarbību, automatizē darbu, rotē esošos darbiniekus un paplašina amatu aprakstus, pieņem darbā pensionārus un piedāvā vairāk priekšrocību, īpaši jaunākiem darbiniekiem.

Viņiem bija arī jāpalielina algas. Vidējā mēnešalga šobrīd ir aptuveni 20 000 grivnu, salīdzinot ar aptuveni 14 500 grivnu pirms gada.

"Kandidātu atlasē ir vērojama ievērojama novirze no dzimuma un vecuma aizspriedumiem, jo ​​darba devēji pielāgo kritērijus, lai piesaistītu nepieciešamos darbiniekus," sacīja Kijevas Ekonomikas augstskola. "Šī tendence attiecas uz uzņēmējdarbību, kurā ir sieviešu uzņēmēju īpatsvars ievērojami pieaug."

Vairāk sieviešu

Centrālā banka paziņoja, ka darbaspēka trūkums vissmagāk skāris nozares, kurās dominē vīrieši.

Militārā mobilizācija vecumā no 25 līdz 60 gadiem skāra būvniecības nozari, transportu, kalnrūpniecību un citus. Lai saglabātu ekonomikas darbību, valdība nodrošina pilnīgu vai daļēju atlikšanu kritiskiem uzņēmumiem.

Enerģētikas un ieroču nozarēs 100% darbinieku ir tiesības uz atlikšanas projektu. Dažās citās nozarēs uzņēmumi var rezervēt 50% vīriešu. Bet atlikšanas iegūšanas process ir garš un sarežģīts.

Pēc atsevišķu uzņēmumu pārstāvju teiktā, šogad valdība pastiprinājusi mobilizācijas noteikumus, un pieaudzis to vīriešu skaits, kuri izvēlas neformālo darbu, kas ļauj nereģistrēties.

Lauksaimniecības dienvidu Nikolajevas reģionā sievietes tiek apmācītas kļūt par traktoristēm. Sievietes arvien vairāk strādā arī par tramvaju un kravas automašīnu šoferēm, kalnračiem, apsargiem un noliktavu strādniekiem, norāda uzņēmumi.

“Mēs piedāvājam apmācību un darbu sievietēm ar minimālu darba pieredzi,” saka Ļubovs Ukrainets, Silpo, kas ir daļa no Fozzy Group, personāla direktors.

Uzņēmums nodarbina sešas sievietes kravas automašīnu šoferes un arvien vairāk pieņem darbā sievietes citos amatos, kuros iepriekš dominēja vīrieši, tostarp krāvējiem, gaļas griezējiem, fasētājiem un apsardzes darbiniekiem.

Sieviešu īpatsvars pieaug tādās nozarēs kā tērauda ražošana. Petruk teica, ka sievietes veido aptuveni 30-35% no Metinvest darbaspēka, un uzņēmums tagad nodarbina sievietes dažos apakšzemes darbos.

Jaunieši

Uzņēmumi un ekonomisti sagaida, ka darba tirgus problēmas turpināsies. Darba devēji ir vērsti uz jauniešiem, piedāvājot apmācību, darba pieredzi un mērķtiecīgas pabalstu paketes.

Silpo arvien vairāk pieņem darbā pusaudžus sākuma līmeņa amatiem lielveikalos un ir uzsācis specializētu prakses programmu studentiem.

Mobilo sakaru operators Vodafone ir pārveidojis savu programmu jauniešiem, sniedzot iespēju aptuveni 50 pusaudžiem 12 pilsētās iegūt pirmo darba pieredzi.

“Vēlamies šai jaunajai auditorijai piedāvāt pirmo pilnvērtīgu oficiālā darba pieredzi. Vēl viens mērķis ir izveidot personāla rezervi,” sacīja Ilona Vološina no Vodafone Retail.

Valdība un ārvalstu partneri ir uzsākuši vairākas programmas, lai palīdzētu ukraiņiem pārkvalificēties.

“Mēs nodrošinām ikvienam cilvēkam iespēju par valsts līdzekļiem apgūt jaunu, darba tirgū pieprasītu profesiju vai paaugstināt savu profesionālo līmeni,” atzīmēja ekonomikas ministra vietniece Tatjana Berežnaja.
image

Leave Your Comments