Krievijā "Ziemeļu militārā apgabala varoņi" nogalināja un sakropļoja simtiem tautiešu, - mediji.
Datums: 2024-09-26 Author: Кирило Загоруйко Kategorijas: PASAULE
Divarpus gadus ilga pilna mēroga kara laikā Ukrainā no frontes atgriezušies Krievijas karavīri pašā Krievijā nogalināja vismaz 242 cilvēkus, bet vēl vismaz 227 guva smagus ievainojumus. Par to ziņo Krievijas opozīcijas projekts "Layout".
Tiek atzīmēts, ka lielāko daļu no šiem noziegumiem pastrādājuši bijušie bijušie ieslodzītie, kuri bija savervēti no cietumiem un jau bija atgriezušies pēc īslaicīga dienesta frontē. Cietušie galvenokārt ir okupantu radinieki un draugi, pārsvarā sievietes. Starp upuriem ir pārstāvji no 80 Krievijas Federācijas reģioniem un neatzītās Dienvidosetijas.
Kā noskaidroja Vestka, no 125 apžēlotajiem un nosacīti atbrīvotajiem kara dalībniekiem, kuri atkārtoti izdarīja slepkavību, 54 iepriekš sodīti par līdzīgiem noziegumiem, bet vēl 3 iepriekš sodīti par izvarošanu.
"Visbiežāk sastopamais noziegums joprojām ir tīša smagu miesas bojājumu nodarīšana, atgriežoties kara dalībnieki, kuri izdarīja vismaz 220 šādus noziegumus, kuru rezultātā gāja bojā 64 cilvēki un vēl 158 tika ievainoti, ieskaitot invaliditāti," raksta izdevums.
Piemēram, Kostromas apgabalā no “Ziemeļu militārā apgabala veterānu” rokām gāja bojā 15 cilvēki, no kuriem 13 cieta ugunsgrēkā klubā Polygon, kuru izraisīja dienesta karavīrs Staņislavs Ionkins. Maskavas apgabalā (ieskaitot Maskavu) ir 11 upuri, tikpat Rostovas apgabalā, 10 Krasnodaras apgabalā.
Kā piemēru “Layout” tiek minēts stāsts par bijušo ieslodzīto Vladimiru Tolokoņņikovu, kurš 2023. gada pavasarī kopā ar savu padēlu ieradās Kabardīno-Balkārijā, lai tiktos ar komandieri. Pa ceļam viņš satika nepazīstamu vīriešu un sieviešu kompāniju un aicināja viņus noskatīties savus videoklipus, kuros viņš “normāli sazinājās ar bērniem, mācīja viņiem patriotismu”. Tolokoņņikovs video filmēja "Ukrainas frontes līnijās".
Kompānija atteicās sazināties ar iereibušo militāristu, un tad viņš kopā ar padēlu ielauzās svešinieku viesu namā un nošāva viņus ar pistoli. Viens vīrietis gāja bojā, bet vēl viens tika ievainots. Par to slepkava uz 17 gadiem tika nosūtīts uz augstākās drošības koloniju. Tiesas laikā viņa komandieris sacīja, ka viņš divas reizes ieradās "SVO" kā brīvprātīgais un divas reizes izvairījās no tiešām kaujas operācijām frontes līnijā, par ko "kaunā" tika izraidīts no militārās vienības.
Izdevums vērš uzmanību, ka bijušajiem ieslodzītajiem jau piespriestie sodi ir no 6 līdz 14 gadiem stingrās drošības kolonijā, pārējiem militārpersonām - no 7 līdz 10 gadiem stingrās drošības kolonijā. Gadījumos, kad kara dalībnieki tika tiesāti par brutālām slepkavībām vai vairāku cilvēku slepkavībām saskaņā ar Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa 105. panta 2. daļu, sodi tika piemēroti līdz mūža ieslodzījumam. Piemēram, bijušais ieslodzītais Viktors Budins saņēma 19 gadus maksimālu drošību par savu pensionēto kaimiņu slepkavību.
Vēl viens piemērs. Kara dalībnieks Vasilijs Kims strīda laikā nogalināja savu “bioloģisko māti”. Vīrietis audzis bērnunamā un audžuģimenē, taču vēlējies atrast savu īsto ģimeni. Pirmo reizi viņš satika māti pirms kara sākuma, un pēc atgriešanās mājās Jakutijā nolēma viņu apciemot. Svētku laikā kāds piedzēries Kims atcerējās, ka māte viņu pameta kopā ar brāli un viņu 5 māsām. Vispirms viņš viņai iesita ar vairāk nekā desmit sitieniem pa galvu, pēc tam vairākas reizes iedūra, un pēc tam ar cirvi līdz nāvei uzlauza (ar cirvi plānoja izdarīt 7 sitienus – atbilstoši pamesto bērnu skaitam). Tiesa Kimam piesprieda 12 gadus stingrās drošības kolonijā.
Cits bijušais ieslodzītais Vjačeslavs Saveļjevs no Tatarstānas nogalināja savu brāļadēlu, kurš iestājās par Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Svētku laikā Saveļjevs runāja par savu dienestu Ukrainā, taču viņa brāļadēls nepiekrita cilvēku nogalināšanai. Uz ko onkulis atbildēja, ka "tie nebija cilvēki, bet gan dzīvnieki", bet radinieks turpināja "aizstāvēt Ukrainas militāros spēkus". Izcēlās strīds un Saveļjevs nodūra pretinieku, par ko saņēma 7,5 gadu cietumsodu.
“Vāgnerietis” Sergejs Gomžins dzīres laikā nežēlīgi nogalināja savu tēvoci konflikta “par viņa dienestu Ziemeļu militārajā apgabalā” dēļ. Iereibušais bijušais ieslodzītais kopumā izdarīja vairāk nekā piecdesmit sitienus pa cietušā galvu un ķermeni, iesita ar baļķi pa galvu, bet pēc tam divas reizes iesita pa kaklu. Par to Krasnodaras tiesa Gomžinu nosūtīja uz stingrās drošības koloniju uz 9 gadiem un 10 mēnešiem,” stāstīja žurnālisti.
Pēc Vestka teiktā, kara dalībnieki saņem nosacītu sodu, ja viņu upuri izdzīvo. Tātad bez diviem simtiem bojāgājušo ir tikpat daudz cilvēku, kuri guva smagus ievainojumus. Lielākā daļa no šiem krieviem cieta no bijušo ieslodzīto rokām: 124 ievainoti no 227. Visi guvuši nopietnas traumas, tostarp invaliditāti. Piemēram, “vāgnerists” Igors Gorbunovs no Altaja apgabala brutāli piekāva savu partneri, kurš vēlējās “tuvību” un pamodināja viņu. Meitene guva traumatisku smadzeņu traumu, lūzumu un galvaskausa kaulu pārvietošanos, smadzeņu sasitumu, bet Gorbunovs saņēma 4 gadu nosacītu sodu.
Kā norādīts publikācijā, noziegumu skaits, iespējams, ir lielāks par to, ko "Vestka" spēja atklāt. Tiesas nepublicē visus lēmumus par izskatītajām lietām, bieži vien nenorāda informāciju par bijušo ieslodzīto “Putina apžēlošanu” vai apsūdzēto dalību “SVO”. Turklāt ir gadījumi, kad pēc spriedumu publicēšanas kara dalībniekiem tiek rediģēti dokumenti, noņemot datus par valsts apbalvojumiem vai visu sprieduma tekstu.
