Ukrainu varētu uzņemt NATO, izmantojot “Rietumvācu” pieeju, norāda FT
Datums: 2024-10-22 Author: Кирило Загоруйко Kategorijas: POLITIKA
Ukrainas prezidents Vladimirs Zelenskis turpina meklēt atbalstu savam uzvaras plānam. Tajā pašā laikā Rietumu galvaspilsētas arvien vairāk saprot, ka politika attiecībā uz Ukrainu prasa izmaiņas. Svarīgs nākamais solis Vašingtonai varētu būt apņemšanās Ukrainas dalībai NATO, kas piemērotu 5.panta savstarpējās aizsardzības noteikumus tām Ukrainas teritorijām, kuras kontrolē Kijeva, raksta Financial Times.
Šo pieeju bieži sauc par "Rietumvācijas risinājumu". Ir līdzības ar Vāciju pēc 1945. gada, taču ir arī būtiskas atšķirības. Vācija tika sadalīta pēc tās uzsāktā kara. Ukraina var tikt sadalīta Krievijas agresijas dēļ. Kamēr Vācijai okupācijas zonu robežas bija skaidri nospraustas, Ukrainā tādu saskaņotu līniju nav. Vācijas teritorijā bija arī daudz Rietumu karaspēka, savukārt Ukrainai nav Rietumu karaspēka.
Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās notiek piespiedu rusifikācija, un pats Putins tās sauc par "jaunajiem Krievijas reģioniem". Maz ticams, ka kāds nākamais Krievijas līderis mierīgi atdos šīs teritorijas Ukrainai, kā tas notika ar Austrumvāciju Mihaila Gorbačova laikā.
Rietumvācija kļuva par NATO dalībvalsti 1955. gadā un par Eiropas Ekonomikas kopienas līdzdibinātāju 1957. gadā. Ukraina tagad ir kandidātvalsts dalībai ES, bet, lai “Rietumvācijas risinājums” patiešām tiktu īstenots, NATO ir jāpapildina šis process. Drošība ir pamats ukraiņu atgriešanai no ārvalstīm, investīciju piesaistei un nepieciešamo reformu veikšanai iestājai ES.
Neskatoties uz dažu teritoriju zaudēšanu, Kijevas Starptautiskā socioloģijas institūta aptauja liecina, ka 47% ukraiņu ir gatavi to pieņemt, ja tiek piešķirts finansējums rekonstrukcijai un dalībai ES un NATO.
Konkrēti lēmumi par militāro palīdzību gaidāmi pēc ASV prezidenta vēlēšanām. Ja Donalds Tramps uzvarēs, Ukrainas atbalsta nākotne kļūs neprognozējama. Tomēr administrācijas maiņa ASV var pavērt jaunas iespējas. Vācijas kā Eiropas galvenās valsts, kā arī Francijas un Lielbritānijas loma joprojām ir svarīga.
Nopietnas sarunas ar Krieviju, visticamāk, tuvākajā laikā nenotiks. Taču provizoriskās vienošanās var tikt panāktas agrāk un palikt stabilas. Ir alternatīvs scenārijs, jo īpaši publikācijā rakstīts:
"Alternatīva šim scenārijam ir Ukrainas sakāve, šķelšanās un demoralizācija, kas var novest pie radikalizācijas. Tas var nozīmēt arī Maskavas ietekmes palielināšanos un Rietumu neizmantotās iespējas."
