Deklarācija BRICS samitā Kazaņā parāda, ka Krievijas Federācijai nav izdevies nodrošināt starptautisko atbalstu un izveidot alternatīvu drošības struktūru, kādu vēlas Kremlis.
Kā atzīmē Kara izpētes institūta (ISW) analītiķi, Krievijas karš pret Ukrainu dokumentā minēts tikai vienu reizi. Vienlaikus deklarācijā norādīts, ka visām parakstītājām valstīm jārīkojas saskaņā ar ANO Statūtu principiem, tostarp teritoriālās integritātes ievērošanu.
Dokumentā arī norādīts, ka BRICS valstis atzinīgi vērtē "atbilstošus" starpniecības priekšlikumus, kuru mērķis ir nodrošināt mierīgu kara noregulējumu ar dialoga un diplomātijas palīdzību. Kā zināms, Ukraina par galveno ceļu uz miera panākšanu sauc “ANO Statūtu principus” un atzīmē Krievijas agresijas nelikumību no starptautisko tiesību viedokļa.
Ukrainas Ārlietu ministrija jau ir reaģējusi uz Kazaņas deklarāciju. Viņi samita dalībniekiem norādīja uz Krievijas nespēju “eksportēt” savus uzskatus par pasaules kārtības un globālās drošības arhitektūras maiņu. Kā piebilda ministrija, deklarācija norāda, ka BRICS dalībvalstis nav vienotas karā pret Ukrainu un daudzas no tām atbalsta ANO Statūtu principus.
“Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests līdzīgi novērtēja, ka BRICS samits nenovedīs pie Krievijas meklētās alternatīvās starptautiskās izlīguma sistēmas starptautiskā apstiprinājuma, un paziņoja, ka Indija, Apvienotie Arābu Emirāti (AAE), Brazīlija un Dienvidāfrika iebilst pret BRICS par antiamerikānisku koalīciju," teikts analītiķi ISW ziņojumā.