Līdz ar Donalda Trampa administrācijas iestāšanos jaunu nozīmi iegūst jautājums par transatlantiskās sadarbības nākotni un Amerikas drošības lietussargu lomu, kas, lai arī ir kļūdains, kopš 1945. gada ir nodrošinājis mieru Eiropā. Pieaugošā neskaidrība par ASV saistību ilgumu Eiropas drošībai rada izaicinājumu Eiropas līderiem: kā darboties arvien sarežģītākā apdraudējuma vidē bez Amerikas atbalsta garantijām, raksta Foreign Policy.
Lai gan situācija stimulē izmaiņas Eiropas valstu stratēģiskajā pieejā, pat radikālākie risinājumi nespēj ātri kompensēt ASV militārās priekšrocības tehnoloģijā un mērogā. Lai sasniegtu šo līmeni, būs vajadzīgas vismaz vienas paaudzes mērķtiecīgas investīcijas Eiropas aizsardzības spējās. Tomēr Eiropai tuvākajā nākotnē ir vajadzīga efektīva atturēšana. Vai ir kāds risinājums? Tas jau ir netālu - tā ir Ukraina. Lai nodrošinātu savu drošību un atbalstītu Kijevu, Eiropas valstīm aktīvi jāīsteno Ukrainas uzvaras plāns, kas nostiprinās tās pozīcijas gan kaujas laukā, gan pie sarunu galda.
Ukraina ar kaujas pieredzi jau ir pierādījusi savu spēju efektīvi pretoties Krievijas karaspēkam un darboties pilnas mobilizācijas apstākļos. Tās loma varētu kļūt par galveno sastāvdaļu Eiropas atturēšanas sistēmā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nesen atklāja piecu punktu plānu, kas ietver uzaicinājumu uz NATO, pastiprinātu aizsardzības palīdzību, ekonomisko sadarbību, konvencionālo atturēšanu un Ukrainas "priekšposteņa" izveidi Eiropas aizstāvēšanai. Lai gan šis plāns detaļās bija racionāls un reālistisks, Rietumos tas neguva plašu atbalstu Rietumu galvaspilsētu nevēlēšanās riskēt dēļ.
Taču pēc pēdējām vēlēšanām ASV situācija var mainīties. Vašingtona jau demonstrē gatavību būtiski palielināt militāro palīdzību Ukrainai, jo īpaši runa ir par modernu tāldarbības precizitātes ieroču nodrošināšanu. Apņēmību atbalsta stiprināšanā Kijevai izrāda arī Francija un Lielbritānija, un Parīze pat runājusi par iespēju Ukrainā izvietot Eiropas karaspēku.
Ja šīs iniciatīvas palīdzēs atjaunot Ukrainas armijas dinamiku vai vājinās Krievijas spēkus, Kijeva varēs risināt sarunas no labākas pozīcijas, un Eiropai būs ilgtermiņa risinājums, kā stiprināt savas aizsardzības spējas. Tas prasīs Eiropas līderiem rīkoties ātri un izlēmīgi, jo īpaši izveidojot ilgtspējīgu bruņojuma piegādes sistēmu Ukrainai un izstrādājot kopīgu drošības redzējumu ar Kijevu.
Nākotnē, ja ASV kā galvenās transatlantiskās drošības garanta loma mazināsies, Ukraina varētu kļūt par gatavu un efektīvu alternatīvu, kas spētu nodrošināt stabilitāti un aizsardzību Eiropai, secināts publikācijā.