ES galvenais diplomāts: beidziet mudināt Zelenski uz sarunām, Putins nevēlas runāt
Datums: 2024-12-19 Author: Кирило Загоруйко Kategorijas: PASAULE
Rietumvalstīm jāpārtrauc aicināt Ukrainas prezidentu Vladimiru Zeļenski uz miera sarunām. Tā vietā ir jānodrošina tās solījumu par drošības garantijām Kijevai realitāte.
Tā intervijā laikrakstam Financial Times norādīja ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa. ES augstākais diplomāts uzsvēra, ka nav jēgas izdarīt spiedienu uz Zelenski apspriest mieru, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda vēlmi izbeigt karu.
Kallass piebilda, ka diskusija par šo tēmu notika ES līderu samita priekšvakarā, kas veltīts atbalsta pielāgošanai Kijevai uz iespējamās Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā fona.
"Nav jēgas spiest Zelenski runāt, kad Putins nevēlas runāt," sacīja Kallass. "Mēs nevaram runāt par miera nesējiem, kad nav miera. Un kāpēc nav miera? Jo Krievija nevēlas mieru."
Donalds Tramps jau iepriekš paziņoja par nodomu pārtraukt militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai un mudināt Kijevu uz sarunām par pamieru, kas liek ES valstīm pārskatīt Ukrainas atbalsta stratēģijas šāda scenārija gadījumā.
"Atbalstīt Ukrainu tagad ir daudz lētāk nekā izturēt karu vēlāk. Krievija nav mainījusi savus mērķus. Es domāju, ka mums ir jābūt ļoti godīgiem pret sevi. Ko mēs patiesībā darām tagad?"
Samita priekšvakarā NATO ģenerālsekretārs Marks Rute tikās ar Zelenski un vairākiem Eiropas līderiem, īpaši Itālijas premjerministru Džordžu Meloni un Vācijas kancleru Olafu Šolcu. Galvenā diskusijas tēma bija turpmākais atbalsts Ukrainai.
"Ja mēs tagad sākam savā starpā apspriest, kā varētu izskatīties miera līgums, mēs atvieglosim krieviem," sacīja Rute. "Es domāju, ka mums būtu ļoti prātīgi slēgt šo lietu."
ES samitā līderi plāno atkārtoti apliecināt atbalstu Ukrainai ar vārdiem: "cik tas nepieciešams, un tik intensīvi, cik nepieciešams". Paziņojuma projektā, ko FT ir redzējis, teikts: "Krievija nedrīkst uzvarēt."
Tomēr Eiropas valstu starpā joprojām nav vienotības attiecībā uz konkrētiem palīdzības veidiem, piemēram, karaspēka izvietošanu, liela darbības rādiusa ieroču nodrošināšanu vai Ukrainas iestāšanos NATO. Kallass paziņoja:
"Lielais jautājums ir par to, kas ir drošības garantija? Kas tas īsti ir? Ja tas nav karaspēks, ja tie nav tāla darbības rādiusa ieroči, kas jūs patiesībā aizsargā un pasargā, kad kāds jums uzbrūk?"
Francijas prezidenta Emanuela Makrona februārī ierosinātā ideja par Eiropas karaspēka izvietošanu Ukrainā izraisa strīdus. Polijas premjerministrs Donalds Tusks pagājušajā nedēļā lika saprast, ka šādas diskusijas nenotiek, un arī Vācija un citas nozīmīgas ES valstis šo koncepciju neatbalsta.
"Nav nekāda gatavošanās karaspēkam," sacīja kāds ES diplomāts. "ES vēl nav strukturētas diskusijas par šo jautājumu."
"Mums nevajadzētu par zemu novērtēt savus spēkus un pārvērtēt Krievijas spēkus," norādīja Kallass. "Mums šobrīd jādara viss, lai stiprinātu Ukrainu, jo, jo spēcīgāki viņi ir kaujas laukā, jo spēcīgāki viņi ir pie sarunu galda – ja tik tālu tiks."
