Krievijas ekonomika krīt bezdibenī: oligarhi ir atraduši grēkāzi, un tas nav Putins
Datums: 2024-12-19 Author: Кирило Загоруйко Kategorijas: EKONOMIKA
Vairāk nekā divus gadus Krievijas kara ekonomika ir veicinājusi patērētāju tēriņus un palielinājusi uzņēmumu peļņu. Pavisam nesen karš ir izraisījis inflācijas un procentu likmju kāpumu, kas ietekmēja uzņēmumu peļņu.
The Wall Street Journal raksta, ka tā vietā, lai vainotu karu naidīgā biznesa vidē, Krievijas biznesa elite savas pretenzijas uzvelk uz Krievijas centrālās bankas galvu. Elvīra Nabiuļina, cenšoties ierobežot inflāciju, paaugstināja bāzes procentu likmi līdz rekordaugstam līmenim, izraisot strauju aizņemto līdzekļu izmaksu pieaugumu.
"Elite cīnās par izdzīvošanu, un, lai gan viņi joprojām ir uzticīgi Putinam, neapmierinātība pieaug," saka Aleksandra Prokopenko, bijusī Krievijas centrālās bankas amatpersona. "Nabiullina kļuva par ērtu mērķi."
Krievijas etalonprocentu likme ir noteikta 21% apmērā, un sagaidāms, ka centrālā banka to atkal paaugstinās 20.decembrī, taču inflācija saglabājas augsta – aptuveni 9%. Straujais sviesta cenu kāpums izraisījis produkta zādzību lielveikalos. Uzlēca arī degvīna cenas.
Krievijas uzņēmumu sēžu zālēs, kur vienlaikus aug procentu likmes un inflācija, pieaugot izmaksām, peļņas normas sarūk. Krievijas lielākais mobilo sakaru operators MTS nesen trešā ceturkšņa tīrās peļņas kritumu par gandrīz 90% skaidroja ar pieaugošajām izmaksām, kas saistītas ar procentu maksājumu apkalpošanu. Krievijas lielākais naftas ražotājs Rosņeftj pagājušajā mēnesī paziņoja, ka būs spiests atlikt savu naftas pārstrādes rūpnīcu modernizāciju, atsaucoties uz augstām procentu likmēm.
Pieaug arī bažas par bankrotu vilni. Saskaņā ar nozares asociācijas datiem, pieaugošās parādu slodzes dēļ vairāk nekā 200 tirdzniecības centriem Krievijā draud bankrots. Gandrīz trešā daļa Krievijas kravu pārvadātāju sacīja, ka baidās no bankrota 2025. gadā.
Sergejs Čemezovs, kurš vada Krievijas valstij piederošo aizsardzības konglomerātu Rostec, procentu likmju līmeni nosauca par "nopietnu bremzi turpmākai rūpniecības izaugsmei".
Tajā pašā laikā oligarhs Oļegs Deripaska gada sākumā pieprasīja “paverdzināšanas” likmi samazināt līdz 5%, lai valsts “varētu uzelpot”.
Pastiprinoties pretreakcijai pret Nabiullinu, daži pieprasa viņas atkāpšanos. Putins pagaidām paliek malā, mudinot uzņēmumu līderus skatīties tālāk par monetāro politiku.
"Ekonomikā ir vairāk nekā procentu likmes," viņš teica.
Novērotāji norāda, ka Krievijas prezidents, kurš skaidri atceras dziļo ekonomisko krīzi deviņdesmitajos gados, kad inflācija strauji pieauga, visticamāk, par prioritāti izvirzīs cenu stabilitāti.
"Nabiuļinu pilnībā atbalsta Putins. Viņa pat varētu iedzīt Krievijas ekonomiku recesijā, ja inflācija ir jākontrolē," saka Vācijas Starptautisko un drošības lietu institūta ekonomists Jānis Kluge.
"Krievijas bizness un birokrāti strādā ar ārkārtīgi īsu plānošanas horizontu," saka Prokopenko. "Ja viņiem būtu ceļvedis, teiksim, 2026. vai 2030. gadam, viņi varētu būt gatavi paciest īstermiņa grūtības, tostarp Nabiullinas politiku inflācijas samazināšanai. Taču bez šādas ilgtermiņa perspektīvas vilšanās pieaug."
