Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka un aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss pirms Bundestāga vēlēšanām vēlas piešķirt aptuveni trīs miljardus eiro bruņojuma piegādēm Ukrainai, taču kanclers Olafs Šolcs tam pretojas, raksta Der Spiegel.
Izdevums atzīmē, ka Ukrainai paredzēto ieroču saraksts tika sastādīts neilgi pēc Vācijas valdības koalīcijas sabrukuma 2024.gada novembrī. Komplektā bija trīs Iris-T pretgaisa aizsardzības baterijas ar tām paredzētām raķetēm, raķetes Patriot, desmit riteņu haubices un artilērijas munīcija.
Rudenī Vācijas Ārlietu un Aizsardzības ministrijas papildu palīdzības nepieciešamību skaidroja ar to, ka Ukrainas vajadzības nevarēja paredzēt iepriekšējā plānošanā. Kā atzīmē izdevums, jautājums ir par Krievijas ofensīvas paātrināšanos un ģeopolitiskās situācijas nenoteiktību pēc Donalda Trampa uzvaras ASV vēlēšanās.
Plāns apstājās janvāra sākumā pēc tam, kad Šolca birojs neoficiāli lika saprast, ka tas neatbalsta jaunu paketi Kijevai. Saskaņā ar publikāciju, iemesls bija tas, ka Šolcs nevēlas likt topošajai Vācijas valdībai fait accompli.
Turklāt Šolcs nesaskata nepieciešamību pēc steidzamas rīcības, uzskatot par pietiekamu aptuveni 4 miljardu eiro militārās palīdzības piešķiršanu Ukrainai šogad. Turklāt Ukraina var izmantot G7 piešķirto 50 miljardu dolāru aizdevumu, izmantojot ieņēmumus no iesaldētajiem Krievijas aktīviem.
Spiegel avoti liecina, ka Šolcs nevēlas paziņot par turpmākām ieroču piegādēm Ukrainai vēlēšanu kampaņas vidū. Kanclere, iespējams, baidās, ka tas varētu atsvešināt potenciālos SPD vēlētājus.