Nesen pastiprinot uzlidojumus mērķiem Krievijā, Ukraina izjauc ienaidnieka loģistiku, samazina aizsardzības rūpniecības produkcijas apjomu un demonstrē pieaugošo prettrieciena spēju. Tajā pašā laikā izšķirošas atbildes trūkums no Maskavas mudina Ukrainas Rietumu sabiedrotos pārvarēt bailes no eskalācijas, raksta Henrija Džeksona pētnieks Deivids Kiričenko no Atlantic Council.
Analītiķis uzsvēra Ukrainas "pieaugošās spējas" veikt liela attāluma gaisa triecienus, "pateicoties iekšzemes bezpilota lidaparātu un raķešu ražošanas straujajai attīstībai no 2022. gada".
"Veicot Putina iebrukumu Krievijā, Kijevas mērķis ir izjaukt Maskavas kaujas lauka operācijas, atklāt Krievijas ievainojamības un izveidot tādu atturēšanas veidu, kas galu galā varētu radīt pamatu ilgstošam mieram," teikts publikācijā.
Tikmēr eksperts atzīmē, ka "Krievija klusē", un tās amatpersonas "parasti visus pierādījumus par veiksmīgiem triecieniem saista ar Krievijas pretgaisa aizsardzības notriekto Ukrainas dronu "vrakiem".
Tomēr autors saskata arvien lielākas pazīmes, kas liecina, ka Ukrainas uzbrukumi nodara būtisku kaitējumu ienaidniekam. Jo īpaši 28. janvārī parādījās informācija, ka Krievijas Rjazaņas naftas pārstrādes rūpnīcas darbs tika apturēts pēc vairākiem bezpilota lidaparātu uzbrukumiem.
Kiričenko atzīmē, ka Ukrainas bombardēšana pret Krievijas mērķiem kļuva iespējama, pateicoties "valsts bezpilota lidaparātu flotes attīstības progresam". Viņš arī atzīmē, ka Ukraina izmanto raķešu arsenālu, "kas nepārtraukti pieaug":
«Kopš 2022. gada Ukrainas varas iestādes ir atdzīvinājušas iekšzemes raķešu industriju pēc gadu desmitiem ilgas stagnācijas... Tas ir novedis pie daudzu jaunu modeļu izstrādes, tostarp raķešu Palyanitsa, Peklo, Ruta, Neptune un Sapsan.
Tomēr Kiričenko atzīmēja, ka "ražošanas palielināšana joprojām ir nopietna problēma, kas prasa ievērojamas investīcijas, ārvalstu partnerības un drošas ražošanas vietas." Un pat neskatoties uz dažu sabiedroto atbalstu Kijevas raķešu programmai, progress, visticamāk, nebūs ātrs, uzskata eksperts.
Viņš nosauca vairākus stratēģiskus mērķus, kas ir Ukrainas bombardēšanai pret ienaidnieka mērķiem. Pirmkārt, viņš saka, ka tas "izjauc Krievijas iebrukuma loģistiku un palielina kumulatīvo slogu piegādes ķēdēm, vienlaikus samazinot Putina aizsardzības nozares izlaidi".
Otrkārt, uzbrukumi enerģētikas infrastruktūrai "ir paredzēti, lai vājinātu Krievijas kara ekonomikas centrālo pīlāru, ierobežojot Kremļa iespējas gūt būtiskus ienākumus no enerģijas eksporta".
Treškārt, gaisa uzlidojumi Krievijas iekšienē ietekmē "kara uztveres veidošanu". Ukrainas sabiedrībai un starptautiskajai auditorijai tie "ir pārliecinošs pierādījums Ukrainas pieaugošajai spējai dot pretuzbrukumu Krievijai, neskatoties uz Kremļa milzīgo pārsvaru gan darbaspēka, gan uguns spēka ziņā".
Viņš arī raksta par to, kā šie uzbrukumi ietekmē krievus. Pēc viņa domām, "Ukrainas bezpilota lidaparātu un raķešu triecienu pieaugums satrauc Krieviju un tieši grauj Kremļa centīgos centienus aizsargāt vienkāršos krievus no iebrukuma sekām":
"Tāpat kā Ukrainas pastāvīgais iebrukums Krievijas Kurskas apgabalā, uzbrukumi apstiprina, ka karu nevar ierobežot Ukrainā un tas arvien vairāk izplatīsies pašā Krievijā."
Pēc viņa domām, "ilgtermiņā Kijevas amatpersonas cer, ka Ukrainas pierādītā spēja uzbrukt mērķiem dziļi Krievijas iekšienē varētu nostiprināt valsts roku potenciālajās sarunās un kalpot par spēcīgu atturēšanas līdzekli pret turpmāko Krievijas agresiju".