Eiropa jau trīs gadus cīnās ar enerģētikas krīzi: NYT ziņo par problēmām
Datums: 2025-02-03 Author: Кирило Загоруйко Kategorijas: EKONOMIKA
Trīs gadus kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, kas izraisīja enerģētikas krīzi Eiropā, reģions ir mainījis veidu, kā tas ražo un uzglabā enerģiju. Gāze no Krievijas, kas ilgu laiku bija Eiropas glābšanas riņķis, ir aizstāta ar citiem avotiem.
The New York Times raksta, ka vēja un saules enerģijas ražošana kopš 2021. gada ir pieaugusi par aptuveni 50%. Visā kontinentā tiek plānotas jaunas atomelektrostacijas. Tomēr Eiropas energoapgādes drošība joprojām ir trausla.
Reģions saražo daudz mazāk dabasgāzes, nekā patērē, un joprojām ir ļoti atkarīgs no citām valstīm. Dabasgāze, kas nosaka elektroenerģijas cenas, maksā apmēram četras reizes vairāk nekā ASV. Augstās enerģijas cenas rada spiedienu uz rūpnīcām slēgt, vājinot Eiropas ekonomiku.
Cenas 2022. gadā ir pieaugušas, jo baidās, ka Krievija pilnībā pārtrauks gāzes piegādi Eiropai, kā arī citi faktori. Valstis ir apvienojušās, lai dalītos ar degvielu un citiem enerģijas avotiem un izveidotu vai pārveidotu infrastruktūru tās transportēšanai. Sagaidāms, ka šie centieni samazinās Eiropas atkarību no Krievijas gāzes līdz 8% no piegāžu 2025. gadā no 35% 2021. gadā, norāda pētījumu kompānijas S&P Global Commodity Insights analītiķe Anna Galcova.
Norvēģija pašlaik ir lielākā gāzes piegādātāja, galvenokārt izmantojot cauruļvadu tīklu. Taču Krievija ir kļuvusi par galveno sašķidrinātās dabasgāzes piegādātāju, 2024. gadā atpaliekot tikai pēc ASV.
Eiropa ir veidojusi vairāk atjaunojamās enerģijas projektu, lai aizpildītu nepilnības. Pirms Krievijas iebrukuma aptuveni trešā daļa Eiropas elektroenerģijas tika iegūta no atjaunojamiem avotiem, ko veicināja vēja un saules enerģijas pieaugums. Vēja un saules elektrostacijas 2024. gadā pirmo reizi saražos vairāk elektroenerģijas nekā fosilais kurināmais, liecina S&P Global Commodity Insights dati.
Taču pāreja uz atjaunojamiem enerģijas avotiem ir dārga. Lai gan kopējās enerģijas cenas ir samazinājušās no 2022. gada maksimuma, gāzes un elektroenerģijas tarifi joprojām ir augsti. Atjaunojamie avoti ir uzrādījuši ievērojamu progresu, taču joprojām ir vajadzīgi ievērojami ieguldījumi, lai aizpildītu nepilnības laikā, kad nav vēja vai saules.
Galvenā alternatīva Krievijas gāzei ir sašķidrinātā dabasgāze, taču tā ir salīdzinoši dārga iespēja. Tā kā gāze ir ļoti svarīga rūpniecībai, apkurei un elektroenerģijas ražošanai, ir grūti atteikties no Krievijas piegādēm.
Eiropa ir pakļauta pasaules tirgu žēlastībai, konkurējot par SDG ar tādām valstīm kā Ķīna un Dienvidkoreja. Cenas nesen sasniedza augstāko līmeni gada laikā, kaitējot uzņēmumiem un pasliktinot dzīves dārdzības krīzi Eiropā.
Lielākais sašķidrinātās dabasgāzes avots ir ASV, galvenokārt termināļi Persijas līča piekrastē, kas nodrošina gandrīz pusi no Eiropas piegādēm. Eiropas valstīs ir vērojams SDG termināļu būvniecības bums, īpaši Vācijā, kur pirms enerģētikas krīzes tādu nebija.
Kamēr Krievijas gāzes imports pa cauruļvadiem ir strauji samazinājies, Eiropa ir palielinājusi Krievijas SDG iepirkumus, kas ienāk caur ostu. Nepietika laika jaunu resursu izstrādei, lai kompensētu gāzes zudumus no Krievijas.
