Zviedrija pirmo reizi nosūtīja savus Gripen iznīcinātājus patrulēt pie NATO robežām
Datums: 2025-03-28 Author: Кирило Загоруйко Kategorijas: PASAULE
Zviedrija, kas ir NATO jaunākā dalībvalsts, pirmo reizi izvieto iznīcinātāju, kas paredzēts cīņai pret Krieviju un alianses robežu aizsardzībai. Seši iznīcinātāji "Jas 39 Gripen" trešdien nolaidās gaisa bāzē Malborkā, Polijā, lai piedalītos NATO gaisa novērošanas misijā, paziņoja valsts bruņotie spēki. Par to raksta Business Insider.
Alianse norādīja, ka šī ir pirmā reize, kad Zviedrijas kaujas lidmašīnas piedalās NATO "pastiprinātā gaisa policijas misijā" no citas alianses dalībvalsts gaisa telpas kopš Zviedrijas pievienošanās 2024.gada martā.
"Zviedrija kopā ar savu kaimiņvalsti Somiju lauza gadu desmitiem ilgo neitralitāti un pievienojās NATO, motivējot savu vēlmi iestāties Krievijas iebrukumā Ukrainā. Tās bija neparedzētas sekas Krievijas prezidenta Vladimira Putina brutālajam karam, kura norādītais iemesls bija NATO alianses paplašināšanās ierobežošana," atgādināja BI.
Izdevums atzīmēja, ka šīs valstis attīstīja savu armiju, ņemot vērā draudus no Krievijas Federācijas, tāpēc Gripen bija viens no šādiem projektiem. Jo īpaši 2019. gadā toreizējais Zviedrijas gaisa spēku komandieris Matss Helgesons sacīja, ka Gripen bija paredzēts “nogalināt Sukhoi” (mēs runājam par Krievijas uzņēmuma lidmašīnām).
"Gripen var darboties no civilajiem ceļiem, nevis no dārgiem skrejceļiem fiksētos lidlaukos, uz kuriem varētu tikt vērsta. Tieši uz šādu infrastruktūru Krievija ir mērķējusi kara laikā. Tai arī nepieciešama mazāka apkope nekā dažām citām lidmašīnām, piemēram, ASV F-16, kas ir plaši pārstāvēta daudzu NATO valstu arsenālos," piebilsts materiālā.
Tajā pašā laikā RAND Corporation militārais analītiķis atzīmēja, ka Gripen elastība padara to "daudz labāku valstij, kas robežojas ar agresoru". Tāpēc militārie eksperti saka, ka Gripen ir labākā NATO lidmašīna Ukrainai cīņai pret Krievijas Federāciju.
Tomēr Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Džonsons sacīja, ka ukraiņiem būs grūtāk pieņemt citu iznīcinātāju, jo viņi jau ir saņēmuši amerikāņu F-16 un franču Mirage.
"Neskatoties uz šo lidmašīnu atzinību, zviedru Gripeņi vēl nav redzējuši tādu kauju, kāda viņiem būtu jāvada Ukrainā. Viņi arī nav redzējuši, ar ko viņiem būs jāsaskaras Krievijas karā pret NATO aliansi. Taču Eiropa gatavojas šādam scenārijam. Vērojot iebrukumu, lielākā daļa Eiropas, īpaši Krievijai tuvās valstis, piemēram, Polija un Zviedrija, gatavojas materiālam konfliktam ar Krieviju," uzsverot.
NATO arī paziņoja, ka no aprīļa Polijā tiks izvietoti zviedru iznīcinātāji kopā ar Karalisko gaisa spēku lidmašīnu Eurofighter Typhoon. Alianse savu "uzlaboto gaisa policijas misiju" raksturoja kā miera laika misiju, kas turpinājās 2014.gadā pēc tam, kad Krievija nelikumīgi anektēja Krimu.
