Ukrainas karš nonāk bīstamā fāzē, miera līgums šķiet nesasniedzams - WSJ
Datums: 2025-06-03 Author: Кирило Загоруйко Kategorijas: PASAULE
Ukrainas 1. jūnija uzbrukums Krievijas militārajiem lidlaukiem signalizē, ka ilgi iestrēdzis karš nonāk bīstamā fāzē. Saskaņā ar The Wall Street Journal, abas puses, šķiet, ir gatavas saasināties, un ASV starpniecības miera līguma izredzes šķiet nesasniedzamas.
"Tā vietā, lai atdzistu, nogurdinošais 40 mēnešus ilgais karš, šķiet, uzkarst - ar minimālu Trampa pretestību," norāda publikācija.
Jautājums ir par to, vai pieaugošie uzbrukumi pamudinās ASV administrāciju dziļāk iesaistīties miera procesā - vai arī tā atkāpsies, kā ASV amatpersonas ir vairākkārt draudējušas darīt. Lai gan daži analītiķi apgalvo, ka Trampa solījums pamest karu ir nereāls.
"Atkāpšanās paildzinātu kaujas. Tā būtu neveiksmes atzīšana," sacīja bijušais ASV vēstnieks Ukrainā Viljams Teilors.
WSJ norāda, ka Krievijas līderis Vladimirs Putins joprojām paļaujas uz to, ka Trampam nebūs vēlmes vairāk iesaistīties Ukrainas konfliktā un viņš labprātāk izstāsies no konflikta, nevis ieviesīs papildu sankcijas vai atsāks liela mēroga ASV ieroču pārdošanu Ukrainai.
Taču, ja Trampa administrācijai ir stratēģija, kas pārsniedz Putina aicinājumu pārtraukt karadarbību apmaiņā pret teritoriālām piekāpšanām un citiem stimuliem, tā to vēl nav skaidri norādījusi, WSJ norāda:
"Tramps nav centies palielināt ekonomisko un militāro spiedienu uz Krieviju. Un viņš nav aktīvi iesaistījies Ukrainas aizsardzības plānošanā, tostarp turpmāko ieroču vajadzību koordinēšanā. Viņš ir neparasti klusējis par Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem Krievijas bāzēm. Zelenskis pirmdien žurnālistiem sacīja, ka Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ir ierosinājis četrpusēju samitu vēlāk šajā mēnesī, kurā piedalītos viņš pats, Tramps, Putins un Ukrainas līderis. Taču administrācija nav paziņojusi, vai Tramps piedalīsies."
Publikācija prognozē, ka bez starptautiska spiediena karadarbība šovasar varētu pat saasināties, jo Kremlis cenšas mainīt frontes līnijas.
Tikmēr īsa Ukrainas un Krievijas tikšanās Stambulā 2. jūnijā noveda pie progresa humanitārajos jautājumos, taču nevirzīja puses uz pamieru. Jebkurā gadījumā Kremļa priekšlikums, par ko ziņoja Krievijas valsts mediji, maz atšķīrās no maksimālistiskajām prasībām, ko Maskava bija izvirzījusi pēdējo mēnešu laikā: četru strīdīgo Ukrainas teritoriju oficiāla atzīšana par Krievijas daļu, Ukrainas karaspēka izvešana no šīm teritorijām un Kijevas neitralitātes politikas ievērošana, kas neļautu tai pievienoties Eiropas Savienībai vai NATO:
"Tā bija vēl viena zīme, ka Krievija ir apņēmusies turpināt karu, ko tā sāka. Tikmēr Ukraina turpinās spert drosmīgus soļus savā aizsardzībā."
