Līdz šim mazāk nekā puse no ASV artilērijas piegādēm ir iegūta no krājumiem Izraēlā un Dienvidkorejā, laikrakstam The New York Times sacīja augsta ASV amatpersona.
Ukrainas bruņotie spēki mēnesī izmanto aptuveni 90 000 šāviņu, kas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā to ražošanas apjoms ASV un Eiropas valstīs. Vašingtona vērsās pie Izraēlas ar lūgumu pārvest čaulas no Amerikas noliktavām uz Ukrainu, kamēr ASV rūpniecība palielina to ražošanu.
Izraēlas amatpersonas pauda bažas par Pentagona priekšlikumu, taču tomēr piekrita nodrošināt Kijevai aptuveni 300 000 155 mm šāviņu, daļēji tāpēc, ka munīcija bija amerikāņu īpašums.
Izraēlas amatpersonas norādīja, ka Izraēla nav mainījusi savu politiku nepiegādāt Ukrainai nāvējošos ieročus, bet drīzāk ir pievienojusies Amerikas lēmumam izmantot savu munīciju pēc saviem ieskatiem.
Izraēlas ASV militārā aprīkojuma un munīcijas krājumi datēti ar 1973. gada Arābu un Izraēlas karu, kad ASV ar gaisa transportu veica ieročus, lai atjaunotu Izraēlas spēkus.
Pēc kara ASV Izraēlā iekārtoja noliktavas, lai uz tām varētu paļauties, ja tās atkal piemeklēs krīzi. Stratēģiskais memorands, ko abas valstis parakstīja 80. gados, pavēra ceļu Pentagona līdzekļu "padziļinātai izvietošanai" Izraēlā, uzskata divas bijušās ASV amatpersonas un kāds bijušais Izraēlas militārais virsnieks, kuram bija tiešas zināšanas par līgumu.
Pērn Pentagons arī lūdza Dienvidkorejai pārvest munīciju no Amerikas krājumiem uz Ukrainu.
Pēc kādas augsta ranga ASV amatpersonas teiktā, dienvidkorejieši vairāk nekā izraēlieši bija gatavi sadarboties ar ASV rezervju izmantošanā. Taču viņi arī iebilda pret šāviņu nosūtīšanu tieši uz Ukrainu, lai gan dažādu iemeslu dēļ, sacīja amatpersona. Dienvidkorejas valdība nevēlējās, lai R.O.K. (Korejas Republika) parādījās Ukrainā, pārkāpjot Dienvidkorejas ieroču eksporta noteikumus.
Tika panākts kompromiss: artilērijas lādiņi no Korejas krājumiem tiks nosūtīti, lai papildinātu amerikāņu krājumus citur.