To nacionālā teletona "United News" ēterā sacīja Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Rostislavs Šurma, komentējot vienošanās panākšanu Ukrainas prezidenta un Zviedrijas premjerministra tikšanās laikā.
"Zviedrijā ir ļoti labas ne tikai militārās tehnoloģijas, bet galvenokārt inženiertehnoloģijas. Turklāt ļoti plašs smagās tehnikas klāsts ir kalnrūpniecības iekārtas, tās ir klasiskas kravas automašīnas, visi zina tādus zīmolus kā Volvo. Tas ir labs elektronikas aprīkojums, Electrolux aprīkojums, šis. pasaulslavenais uzņēmums ABB ir elektrotehnika, tāpēc Zviedrijai ir viss inženierijas klāsts, pilns portfelis, kas patiesībā ir ārkārtīgi svarīgs un kritisks gan Ukrainas infrastruktūras atjaunošanai, gan jaunu uzņēmumu un rūpnīcu celtniecībai. Šurma teica.
Viņš norādīja, ka parasti šīs iekārtas tiek pārdotas ne tikai kā inženiertehniskie risinājumi, bet kopā ar finanšu paketēm, kuras tiek nodrošinātas ar eksporta kredītu aģentūru starpniecību.
"Un tas ir tieši viens no jautājumiem, ko mēs šodien izvirzījām ar Zviedrijas pusi, lai patiešām paplašinātu kredītlimitus un uzsāktu pilnvērtīgas sadarbības un finansēšanas programmas caur eksporta kredīta aģentūrām," sacīja Šurma.
Viņš atgādināja, ka ir pozitīvi piemēri šādai sadarbībai, tostarp ar Itāliju un Japānu, kuras caur savām aģentūrām ir atvērušas lielus limitus vairāk nekā miljarda dolāru apmērā, un šobrīd notiek konkrētu projektu izstrāde.
“Patiesībā mēs vēlamies īstenot to pašu pieredzi ar Zviedriju, jo ir ļoti daudz uzņēmumu ar labu aprīkojumu no Volvo, Sandvik, SKF, Alfa Laval, Atlas Copco un desmitiem citu, aprīkojumu, kas būs interesants restaurācijai. Ukraina,” sacīja Šurma.
Pēc viņa teiktā, runa ir par miljardiem dolāru palīdzību, taču pašreizējās vizītes laikā diskusijas fokuss bija uz privāto sektoru.
"Tas ir, konkrētiem privātiem uzņēmumiem būtu jāpieņem lēmumi par to, kādus ieguldījumus veikt. Un, ja ņemam visu apspriesto portfeli, kā arī dažus citus segmentus, konkrēti, tad arī es gribētu pievērsties zaļajai metalurģijai, jo tie ir zviedru uzņēmumi, piemēram, SSAB, H2 Green Steel, viņi bija pionieri pasaulē, viņi bija pirmie, kas paziņoja par plāniem pāriet uz zaļā tērauda ražošanas tehnoloģiju. Tas ir potenciāli miljardiem dolāru vairāk. Attiecīgi mūsu uzdevums ir izveidot tādu nosacījumus, ka šiem uzņēmumiem būtu izdevīgi ierasties Ukrainā,» sacīja Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks.
Viņaprāt, Zviedrijas pusei pirmajos posmos tam jāpieņem noteikti politiski lēmumi.
"Mēs redzam, ka tie ir vairāki desmiti jomu un projektu 5, 6, 7, 8 miljardu eiro vērtībā. Bet par konkrētiem skaitļiem mēs runāsim tad, kad jau būs konkrēti projekti," sacīja Šurma.
Pēc viņa teiktā, Ukraina var interesēt Rietumu partnerus tieši no lielo resursu viedokļa: teritorijas, cilvēku kvalifikācijas, derīgo izrakteņu atradnēm, jo īpaši, piemēram, litija, grafīta. Ne pēdējais faktors, pēc viņa teiktā, ir loģistikas problēmas.
Sestdien, 19.augustā, Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis uzturas darba vizītē Zviedrijā, kur tikās ar Zviedrijas premjerministru Ulfu Kristersonu.