Poļu diplomāti Kijevā iespējamajam karam sāka gatavoties tālajā 2021.gada oktobrī un pirmajās dienās pamestajā galvaspilsētā paši izņēma no dzīvokļiem kolēģu mantas un reiz tika maldinātas par zagļiem.
Par to intervijā BBC Ukraine runāja Polijas vēstnieks Ukrainā Bartošs Cičokis. Viņš bija gandrīz vienīgais diplomāts, kurš palika Kijevā laikā, kad notika pilna mēroga iebrukums Krievijas Federācijā. Visu 2022. gada februāri un martu viņš pavadīja Ukrainas galvaspilsētā.
Pēc viņa teiktā, līdz 20. februārim viņš nebija pārliecināts, ka būs karš, taču vēstniecība sāka gatavoties ļaunākajam kopš rudens - vest dokumentus uz Varšavu vai iznīcināt, plānot darbinieku evakuāciju, uzkrāt krājumus. pārtika, degviela, ģeneratori. Un pusotru nedēļu pirms 24. februāra vēstnieks, izpildot Varšavas norādījumus, sāka diplomātu ģimeņu evakuāciju.
Cičokis par "neaizmirstamu" nosauca Polijas un Lietuvas prezidentu Andžeja Dudas un Gitana Nausedas vizīti Kijevā pilna mēroga iebrukuma priekšvakarā.
"Man bija sajūta, ka visi saprot, ka šīs ir pēdējās stundas, pēdējie pasaules mirkļi... Bet man nemaz nebija tādas sajūtas, ka gribu aizbraukt. Lai gan es atvadījos no sava prezidenta, nesaprotot, kad mēs viņu satiktu nākamreiz, un vai mēs vispār tiksimies,” iespaidos dalījās diplomāts.
Cihotskis sacīja, ka pirmajā kara dienā vēstniecībā bija palikuši 20 cilvēki. Darbs kā tāds toreiz "zaudēja jēgu", jo Ukrainas amatpersonas bija vai nu ļoti aizņemtas, vai arī evakuētas. Dažas dienas pēc evakuācijas vēstniecībā palika trīs cilvēki.
Vēstnieks atzīmēja, ka šis bija ļoti neparasts laiks. "No vienas puses, ko mēs šeit varētu darīt? Mēs gaidījām, informējām Varšavu par redzēto. Bet patiesībā Varšavai toreiz bija vairāk līdzekļu nekā mums, lai uzzinātu, kas šeit notiek. Mēs nevarējām pateikt, kur - Irpenā , Bučā vai Borodjankā - krievi atrodas. Saziņa ar Ukrainas iestādēm arī bija problemātiska - es negribēju viņus novērst ar lūgumiem, jo viņi strādāja 24 stundas diennaktī," sacīja Cihotskis.
Viņš piebilda, ka tajos laikos baidījušies, taču centušies rīkoties racionāli. Visvairāk diplomāti baidījās, ka tukšajā Kijevā pie viņiem varētu ierasties noziedznieki vai diversanti.
"Taču pie mums sāka nākt kolēģi no dažādiem Ukrainas specdienestiem, no SBU, Zemessardzes, kas apliecināja, ka mūs pieskata, viņiem bija ļoti svarīgi, lai mēs šeit paliktu, un viņi to ļoti novērtēja, ka mēs bijām drošībā. Un ja nu par ko viņi mūs brīdinās? Tas bija ļoti pacilājoši," detaļās dalījās Cihotskis.
Vēlāk vēstnieks nolēma sākt vest uz vēstniecības telpām lietas no Polijas diplomātu dzīvokļiem, kuri Ukrainu atstājuši gandrīz tukšām rokām. Pēc Cihotska teiktā, diplomāti atrada "vairākus vīriešus ar sarūsējušu kravas automašīnu" un devās kopā ar viņiem savākt lietas.
"Gadījās arī smieklīgas situācijas, jo neiedomājāmies brīdināt īrējamo dzīvokļu īpašniekus par mūsu ciemošanos. Un vienā no dzīvokļiem dzirdējām neatlaidīgus klauvējienus pie durvīm. Atvērām tās un tur bija aizsardzības patruļa ar mašīnu. pistoles. Kaimiņiene zvanīja, jo dzirdēja skaņu Viņa zināja, ka tur dzīvo poļi, un tad viņi aizgāja..." stāstīja diplomāts.
Viņš atzīmēja, ka pēc tam viņam patikusi gan kaimiņa rīcība, gan aizsardzības komandas ātrā reakcija.
"Tad nodomāju, ka esam drošībā. Iespējams, tas nebija patīkamākais piedzīvojums, taču kopumā tas deva pamatu optimismam, jo liecināja, ka iedzīvotāji organizējas un atbalsta viens otru," par atklājumiem stāstīja Cihotskis.