Krievija savervē serbus karam pret Ukrainu - The Guardian
Datums: 2023-10-19 Author: Кирило Загоруйко Kategorijas: PASAULE
Krievijas Federācija vervē serbus, lai palielinātu savus militāros spēkus, lai sāktu brutālu karu pret Ukrainu. Maskava plāno savervēt simtiem Serbijas pilsoņu.
The Guardian raksta, ka kopš kara sākuma pret Ukrainu Krievija ir pieņēmusi vairākus likumus, kuru mērķis ir piesaistīt savās rindās ārvalstu pilsoņus. Vladimirs Putins drošības sanāksmē neilgi pēc tam, kad viņa karaspēks uzbruka Ukrainai, sacīja, ka Kremlim ir jāpalīdz ārzemniekiem, kuri plāno cīnīties Krievijas pusē.
Kopš tā laika Krievijas diktators ir parakstījis pavēli samazināt minimālo militārā līguma termiņu ārzemniekiem no pieciem uz vienu gadu, kā arī ierosinājis paātrināt nekrievu kaujinieku vervēšanu armijā.
Serbijai, kas ir ES kandidāte kopš 2012. gada, ir bijis grūti līdzsvarot vēsturiski ciešās saites ar Krieviju un tās centienus pēc integrācijas Eiropā, un spriedzi ir pastiprinājis karš pret Ukrainu, kur daudzi serbi ir Krievijas simpātiķi.
Prokrieviskais noskaņojums ir īpaši spēcīgs serbu ultranacionālistu vidū, kuri kopš kara sākuma pret Ukrainu organizējuši vairākus promaskaviskus mītiņus.
Lai gan serbu savervēto skaits vēl nav pietiekami liels, lai varētu jūtami ietekmēt karadarbības gaitu, Maskavas rīcība var pasliktināt attiecības ar Serbiju, kas ir viena no retajām sabiedrotajām Rietumos.
Vervēšanas plāna vadītājs, kas, šķiet, tika izstrādāts vasarā, bija serbs Davors Savičičs, kurš gadiem ilgi karoja kā daļa no pirmajiem Krievijas spēkiem, kas 2014. gadā iebruka Ukrainā.
Savičičs ir saistīts arī ar paramilitāro grupējumu Vāgners. Krievijas izdevums Fontanka ziņoja, ka viņš iepriekš karojis Sīrijā ar Vāgneru. Divi paramilitārajam grupējumam tuvu stāvoši avoti laikrakstam Guardian apstiprināja Savičiča līdzdalību tās darbībās.
21. augustā Saviičs intervijā slavenajam prokremliskajam televīzijas raidījumu vadītājam Vladimiram Solovjovam vaļsirdīgi runāja par to, kā viņš tika likts vadīt Serbijas pilsoņu vienību Ukrainā.
"Tagad mēs oficiāli parakstām līgumu ar Krievijas Aizsardzības ministriju. Karavīri iziet cauri Krasnogorskas militārās reģistrācijas un iesaukšanas birojam," viņš sacīja, aprakstot detaļas, kas sakrīt ar savervēto stāstiem. "Pēc papildu apmācībām puiši tiek nosūtīti uz Luhanskas virzienu," piebilda Savičičs, atsaucoties uz Ukrainas austrumu reģionu, kas ir viens no Putina galvenajiem mērķiem.
Intervijas laikā blakus Savičičam sēdēja cits serbs Dejans Beričs, kurš Solovjovam pastāstīja, ka serbu iznīcinātāji pievienojušies Krievijas 106. gaisa desanta divīzijai.
"Kad Vladimirs Vladimirovičs Putins atļāva ārzemniekiem ierasties, es izstrādāju plānu, kā tas viss notiks, un vērsos pie sava ģenerāļa," sacīja Beričs, norādot uz Savičiču. "Puiši ierodas, mēs viņus satiekam, tad viņi nekavējoties dodas uz militārās reģistrācijas un iekļaušanas biroju un paraksta līgumu. Lielākā daļa ārvalstu brīvprātīgo Krievijas armijā ir no Serbijas."
Tievs vīrietis ar gariem melniem matiem Beričs jau iepriekš sniedzis intervijas Krievijas valsts medijiem par savu laiku, kopš 2014.gada Ukrainā karojis prokrieviskās pašpasludinātās "Doņeckas tautas republikas" sastāvā. Šķiet, ka Krievijas amatpersonas rūpīgi koordinē vervēšanas procesu.
Krievu valodā raidošais BBC dienests, kurš pagājušajā nedēļā pirmo reizi ziņoja par Serbijas vervēšanas shēmu, paziņoja, ka ir ieguvis privātu ierakstu, kurā Savičičs tikās ar vārdā nenosauktām amatpersonām Maskavā, kurā Savičičs saka, ka plāno savervēt līdz tūkstotim Serbijas pilsoņu, kuri veido savu bataljonu 106. gaisa desanta divīzijas daļā.
Krievijas Aizsardzības ministrija nekomentē šo jautājumu, tāpēc precīzs serbu skaits, kuri parakstīja līgumu ar Krievijas militārpersonām, paliek neskaidrs.
Krievijas pretkara trauksmes cēlēju grupa Orders of the Republic iesniedza Guardian sarakstu ar 13 serbiem, kuri, domājams, kopš septembra ir parakstījuši līgumus ar Krievijas militārpersonām. Divi no 13 sarakstā iekļautajiem cilvēkiem piekrita komentēt Guardian.
"Pagaidām mēs esam aptuveni 60-70," sacīja viens no serbiem, kurš arī ieradās no Serbijas uz Maskavu septembrī, piebilstot, ka ir reģistrējies "106. gaisa desanta divīzijā".
Pēc viņa teiktā, viņš nolēma pievienoties Krievijas bruņotajiem spēkiem “ideoloģisku apsvērumu dēļ”, un ienesīgajiem militārajiem maksājumiem ir “otršķirīga loma”.
Iesaukšana armijā ir saistīta ar Maskavas un Belgradas attiecību saasināšanos. 2022. gada janvārī Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs dusmīgi reaģēja nacionālajā televīzijā pēc tam, kad Krievijas ziņu klipā bija redzams, kā serbu brīvprātīgie gatavojas cīnīties kopā ar Vāgnera karaspēku pret Ukrainu.
“Kāpēc jūs, Vāgnera kompānijas pārstāvji, kādam zvanāt no Serbijas, ja zināt, ka tas ir pretrunā ar mūsu noteikumiem?» sacīja prezidents, atsaucoties uz likumu, kas aizliedz serbiem piedalīties konfliktos ārvalstīs.
Arī Serbijas aizsardzības ministrs Milošs Vučevičs brīdināja serbus no pievienošanās Krievijas armijai. Kopš tā laika vairāk nekā divi desmiti serbu nacionālistu ir apsūdzēti.
Krievijas kara veterāns Viktors Zaplatins, kurš 2014.gadā savervēja serbu brīvprātīgos, lai cīnītos kopā ar prokrieviskajiem spēkiem Ukrainā, sacīja, ka Serbijas varas iestādes neļauj kaujiniekiem izceļot uz Krieviju.
"Kriminālprocesa risks tiem, kas aizbrauca uz Krieviju un atgriezās Serbijā, ir ļoti augsts," sacīja Zaplatins. "Krievijā vienmēr ir bijuši brīvprātīgie no Serbijas. Tas nozīmē, ka šobrīd tur ir brīvprātīgie, taču viņu skaits un kvalitāte, kurā viņi piedalās un kalpo, ir organizatorisks noslēpums."
