Eiropas Parlaments nobalso par kodolenerģijas iekļaušanu zaļo tehnoloģiju sarakstā
Datums: 2023-11-23 Author: Dima Zakharov Kategorijas: EKONOMIKA
Eiropas Parlamenta lēmums iekļaut kodolenerģiju nullemissijas tehnoloģiju sarakstā ir izšķirošs solis, lai sasniegtu ES ambiciozos mērķus. Eiropas Parlamenta deputāts Kristofs Grudlers uzsver kodolenerģijas nozīmi kopā ar citiem atjaunojamiem avotiem ekonomikas decarbonizācijā.
Jauns zaļš horizonts
Nullemissijas tehnoloģiju saraksts ir būtiska ES Parlamenta likumdošanas sastāvdaļa, kas cenšas līdz 2030. gadam nodrošināt 40% no ES enerģijas vajadzībām ar šīm tehnoloģijām, saskanot ar globāliem konkurentiem kā Ķīna un ASV.
Dažādas tehnoloģijas uzmanībā
17 tehnoloģijas ietver atjaunojamo enerģiju (vēja un saules), kodolenerģiju, enerģijas uzglabāšanu, oglekļa uztveršanu un izmantošanu, ūdeņraža, alternatīvos degvielas, biomētanu, siltuma sūkņus un biomateriālus. Šis dažādais klāsts atspoguļo ES apņemšanos pieņemt dažādas ilgtspējīgas risinājumus.
Pielāgotas pieejas dalībvalstīm
Likumdošanas nolūks ir pilnvarot katru ES dalībvalsti izstrādāt tehnoloģijas, kas atbilst tās nacionālajām vajadzībām un iespējām. Īpaši Francija veic stratēģisku likmes uz kodolenerģiju kā savas attīstības sastāvdaļu.
ES redzējums par ogļu neitralitāti
ES mērķis ir nodrošināt regulatīvo atbalstu šiem sektoriem, strādājot uz ogļu neitralitāti līdz 2050. gadam un stiprinot savu enerģētikas suverenitāti. Ierosinātais Rūpniecības nullemissijas likums tiks pakļauts turpmākām sarunām starp ES dalībvalstīm decembra sākumā.
Jauns zaļš horizonts
Nullemissijas tehnoloģiju saraksts ir būtiska ES Parlamenta likumdošanas sastāvdaļa, kas cenšas līdz 2030. gadam nodrošināt 40% no ES enerģijas vajadzībām ar šīm tehnoloģijām, saskanot ar globāliem konkurentiem kā Ķīna un ASV.
Dažādas tehnoloģijas uzmanībā
17 tehnoloģijas ietver atjaunojamo enerģiju (vēja un saules), kodolenerģiju, enerģijas uzglabāšanu, oglekļa uztveršanu un izmantošanu, ūdeņraža, alternatīvos degvielas, biomētanu, siltuma sūkņus un biomateriālus. Šis dažādais klāsts atspoguļo ES apņemšanos pieņemt dažādas ilgtspējīgas risinājumus.
Pielāgotas pieejas dalībvalstīm
Likumdošanas nolūks ir pilnvarot katru ES dalībvalsti izstrādāt tehnoloģijas, kas atbilst tās nacionālajām vajadzībām un iespējām. Īpaši Francija veic stratēģisku likmes uz kodolenerģiju kā savas attīstības sastāvdaļu.
ES redzējums par ogļu neitralitāti
ES mērķis ir nodrošināt regulatīvo atbalstu šiem sektoriem, strādājot uz ogļu neitralitāti līdz 2050. gadam un stiprinot savu enerģētikas suverenitāti. Ierosinātais Rūpniecības nullemissijas likums tiks pakļauts turpmākām sarunām starp ES dalībvalstīm decembra sākumā.
